Hulia Pastrana – meitene, kura bija līdzīga pērtiķim! Nomira jaunībā, bet turpināja turneju 125 gadus!

1834. gadā Meksikā Sierra Madres kalnu mežos piedzima neparasta meitene vārdā Hulia. Viņas neparastums slēpās retā iedzimtā slimībā, kuras dēļ viņas ķermenis bija klāts ar blīviem, melniem matiņiem. Piedevām meitenei bija liels deguns, viņa bija īsa (138cm) un deformējies žoklis, kas viņai lika izskatīties kā pērtiķim.

Čārlzs Darvins meiteni raksturoja kā inteliģentu un izglītotu būtni. Vienā no savām atsauksmēm, viņš paziņoka, ka neskatoties uz ārējo neglītumu, meitene bija ļoti talantīga un labsirdīga. Viņa labi dejoja, rakstīja un runāja divās valodās, prata gatavot un šūt.

Kādu dienu Hulia ar amerikānu Raitsu, kurš viņai piedāvāja darbu kā eksponātam kropļu izstādē. Viņas pirmā izrāde notika Ņujorkā. Tā aizsākās meitenes karjera, kuras laikā viņa atrada aģentu.

Lasi arī: Mūžībā devusies literatūras un teātra zinātniece, teātra kritiķe Silvija Radzobe

Kopš tā laika aģents kļuva par meitenes pārstāvi visās tūrēs. 1859. gadā neparastā meitene nokļuva Krievijā, kur augstākajā sabiedrībā par viņu jau bija daudz baumots, un viņa tika ar nepacietību gaidīta. Pastranas parādīšanās ir pieminēta daudzos tā laikmeta darbos, piemēram, Ļeva Tolstoja darbos. Kādā vēstulē atklājies, ka grāgs Kušeļevs Huliai samaksājis 200 rubļus, lai meitene staigātu pie rokas augstākās sabiedrības cilvēkiem. Viens no viņiem bija Aleksandrs Dimā, ar kuru meitene sadraudzējās.

1860. gadā Hulia Pastrana Maskavā dzemdēja bērnu, kurš bija ļoti līdzīgs savai mātei. Bērns nenodzīvoja 3 dienas un Hulia nomira no pēcdzemdību komplikācijām. Hulias vīrs vērsās pie kāda profesora ar lūgu mumificēt Hulias un bērniņa ķermeņus. Ārsts lūgumu izpildīja, ievietoja ķermeņus stikla skapī, bet nevienam neatdeva. Viņš plānoja tos atstāt Maskavas Universitātes anatomijas institūtā. Hulias vīrs devās uz tiesu un uzvarēja.

Līdz 19. gadsimta beigām mūmija pazuda no plašākas sabiedrības redzesloka un atkal parādījās 1921. gadā Lunda kunga kolekcijā. Otrā pasaules kara laikā tās gandrīz tika iznīcinātas. 70. gados bērna mūmija pazuda, bet māte nonāca ekspertīžū institūta muzejā Oslo. 2013. gadā tika pieņemts lēmums, ka sieviete jāapgalbā. Bēres notika 2013. gada 12. februārī.