Kāpēc es pat ienaidniekam nenovēlu sievieti no bērnu nama?

Klausieties, pirms sākat man mest akmeņus, klausieties. Es lieliski saprotu, ka šie ir cilvēki, kuri uzauguši ar smagu bērnību, daudz sarežģītāku nekā vairumam no mums. Bet pat bērnībā es vienmēr centos atrasties tālāk no bērnunamiem.

Nē, es no tiem nebaidīj0s, bet šie vientuļnieki, kuri tajā mitinājās, sava labuma pēc varēja iegāzt visu kompāniju. Ja viņus noķēra, tad viņi izdomāja teju jebko, lai viņus atlaistu un tas nekas, ja kaut kas tika nozagts vai saplēsts. Es saprotu, ka cilvēki ir dažādi, bet bērnu namā, lai izdzīvotu, vispirms ir jādomā par sevi.

Lasi arī: Puisis aizgāja, kad ieraudzīja meiteni bez kosmētikas. Viņa izveidoja kontu “Instagram” un parādīja sevi bez meikapa

Tas jo īpaši attiecas uz meitenēm, viņas ir pieradušas palikt attālumā un nevienam neuzticēties, savukārt valsts, tāpat kā bērnībā viņus baro un dzirdina, galu galā arī piešķir šiem bērniem dzīvokli. Psiholoģiski loģika ir tāda, ka turies pie viena modeļa, bet viss pārējais nāks likumsakarīgi.

Kas tad ir tik slikts šadās attiecībās?

Vīrietis šādās attiecībās reti kad būs līderis, stāts ir par to, ka esot attiecībās ar sievieti, kurai nav bijuši vecāki, viņš kļūst par uzticīgo atbalstu, bet šīs sievietes savukārt ir augušas ar pārliecību, ka viņas ir brīvas, nevienam nav neko parādā un, ka pārāk ar citiem nav jārēķinās.

Šķir otru lapu un lasi tālāk!