Esmu vainīga savu bērnu priekšā, jo izvēlējos viņiem tādu tēvu

Šķiršanās neizbēgami traumē bērnu, pat, ja abi laulātie cenšas atrast kopīgu valodu, lai mīkstinātu triecienu. Daudz smagāk viss notiek tajos gadījumos, kad kāds no vecākiem sarauj attiecības ne tikai ar partneri, bet arī ar bērniem. Mūsu varone atzīstas, ka nespēj atbrīvoties no vainas apziņas meitu priekšā bijušā vīra rīcības dēļ.

Mēs bijām precējušies desmit gadus, un man likās, ka mums ir tuvas un saprotošas attiecības. Tā tas bija līdz brīdim, kad vīrs vienā brīdī man pateica , ka mūsu laulība padara viņu nelaimīgu, un viņš vēlas šķirties. Šie vārdi mani burtiski paralizēja.

Viņš bija lielisks vīrs un tēvs, dievināja meitas un bija pilnībā iesaistīts viņu dzīvē: mainīja autiņbiksītes, cēlās naktīs vienlīdz ar mani, nekad neizlaida nevienu priekšnesumu skolā, ne vingrošanas sekcijā. 

Lasi arī: Mūžībā devies Jānis Lūsis

Es ilgi domāju, ka mēs ar bērniem esam laimīgākie cilvēki pasaulē. Bet tad notika šķiršanās, un bijušais vīrs vienkārši pazuda, pārstājot kontaktēties ne tikai ar mani, beta arī ar meitenēm. Ar vecāko viņš nav sarunājies 11 gadus. Meita centās uzturēt sakarus: rakstīja atklātnītes, aicināja uz visām savām dzimšanas dienām, taču viņš ignorēja šos pretimnākšanas soļus. Pat nevaru iedomāties, ko juta mana meitiņa: viņa centās mani pārliecināt, ka tētim pašreiz ir slikti, un viņam ļoti vajadzīgs mūsu atbalsts.

Es mierīgi spētu viņam piedot, jo viņš jau sen ir kļuvis man nenozīmīgs. 

Nespēju piedot tikai sev.

Pret jaunāko meitu bijušais vīrs bija labvēlīgāks: satikās ar viņu 4 gadus pēc šķiršanās. Pēc astoņu gadu klusēšanas uzradās pie viņas koledžas durvīm un aicināja uz kafejnīcu. Viņa piekrita un pie kafijas tases nevarēja neuzdot viņam jautājumu, kāpēc viņš nerādās. Uz ko viņš aizkaitināts atbildēja, ka nevēlas bojāt tikšanos ar nepatīkamām sarunām. Rezultātā meitene nesaņēma nekādu izskaidrojumu.

Viņa dēļ mani bērni ilgus gadus jutās vainīgi par to, ka tētis pazuda, un es nekā nespēju viņiem palīdzēt. Es līdz pat šim brīdim nesaprotu, kas viņam lika tā rīkoties. Reizēm man liekas, ja es būtu izpratusi viņa motīvus, man kļūtu vieglāk. Nespēju atbrīvoties no kauna par to, ka apprecējos ar šo cilvēku un izvēlējos saviem bērniem tādu tēvu. Es mierīgi spētu viņam piedot, jo viņš ir zaudējis jebkādu nozīmi manā dzīvē. Nespēju piedot vienīgi pati sev. 

Šķir otru lapu un las tālāk!