Es nometu 70 kg pa gadu un pastāstīšu, kā zaudēt svaru pat tad, kad jūsu centieniem neviens netic

Kad Marija Žernova saprata, ka pašas atspulgs spogulī viņu neiepriecina, bet apkārtējo izsmiekls tiek uztverts kā pats par sevi saprotams, viņa nolēma uzsākt grūto tievēšanas ceļu. Nesatricināma neatlaidība, dzelzs disciplīna un mīļotā cilvēka atbalsts darīja savu: gada laikā meitene nometa 70 kg.

Mēs esam pārliecināti, ka mūsu varone ir paveikusi īstu varoņdarbu un ceram, ka viņas pieredze iedvesmos citus pievērsties savai veselībai. Bet raksta beigās jūs varēsiet izlasīt Marijas padomus tiem, kurš tikai uzsāk savu slaiduma ceļu.

Es kādreiz nodarbojos ar basketbolu. Savam svaram principā nesekoju, ēdu diezgan daudz, taču, acīmredzot, lielā treniņu biežuma dēļ svarā nepieņēmos. Pēc tam mana iemīļotā trenere aizgāja, un es pametu sportu. Ir pagājuši jau 5 gadi, un sēžu es kā saskumusi brūnaļa, 160 kg svarā, un birdinu asaras, ka mani neviens nemīl. Dzirdēju smiekliņus, to, ka esmu govs, resnā un tamlīdzīgi. Es pat neapvainojos, jo biju pieradusi.

28 gadi: augums – 177cm, svars – 160 kg

Man bija sapnis: satikt vīrieti, kurš mani iemīlētu tādu, kāda esmu. Un es viņam kļūšu labākā, skaistākā un vis,vis…Un satiku…Mans puisis sniedza man beznosacījumu atbalstu. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi. Ir grūti sākt tievēt, kad tu jau it kā saņemies un nolemt pastāstīt kādam no draugiem, ka gribi pieteikties sporta zālē, bet tev atbild: “Atkal?!” – un smejas.

Lasi arī: Kad tava mamma būs prom, aptversi, ka viņa ir bijis patiesākais draugs

Tā pazūd vēlēšanās un pārliecība par to, ka tu vispār spēj kaut ko mainīt. Cilvēki parasti slikti saprot, ka pašam sevi motivēt ir praktiski neiespējami. Motivē vai nu nopietnas problēmas ar veselību, vai kaut kādi apstākļi, vai citi cilvēki. Vajag, lai būtu kāds, kurš pasaka: “Tā ir tava dzīve!”, “Neērti skriet pa stadionu? Bet resnai būt nav neērti?”, “Ej un trenē presi!”. 

Svars ap 155 kg

Pirmos 5 kg es nometu mājās, pietupjoties 10 reizes un trenējot presi, kā sanāk. 10 sekunžu planka jau bija sasniegums. Es neēdu pēc 18:00, izslēdzu no ēdienkartes savu iemīļoto majonēzi, kā arī maizi, sviestu, makaronus, cepumiņus, bulciņas. Cukuru atļāvos tikai brokastīs.

Svars apmēram 130 kg

Pēc tam es iesāku skriet. Par skriešanu gan to bija grūti nosaukt! Gāju ātrā solī pa stadionu, periodiski paskrienot metrus 15. Bet tad arī tas man bija augsts līmenis. Pakāpeniski es centos noskriet arvien vairāk. Kājas sāpēja un dīca pēc katra treniņa. Pirmajos etapos stabili, reizes 2 nedēļā, uznāca nervu sabrukums no muskuļu sāpēm un izsalkuma sajūtas. Kaucu rīstīdamās, teicu, ka visu metīšu pie malas. Asarās gāju uz stadionu, skrēju un raudāju.

Mans vīrietis šādos brīžos vienmēr bija uz sakariem un klausulē man teica, ka esmu visskaistākā, ka tik daudz jau ir izdarīts un apstāties nedrīkst. Vārdu sakot, pilnībā mani morāli balstīja. Tad histēriju nomainīja dusmas uz sevi, un es ar neatlaidību devos trenēt presi.

Negaidīti es sajutos pārliecinātāka. Mierīgi staigāju pa stadionu, periodiski veicu nelielus skrējienus, nepievēršot uzmanību cilvēkiem. Histērijas kļuva retākas, pieradu pie uztura. No ēdienkartes izslēdzu treknu, saldu, miltu izstrādājumus un stipri sālītus ēdienus. Līdzi uz darbu ņēmu sagrieztus dārzeņus (svaigus un vārītus), vārītu krūtiņu, kefīru. Svara apstāšanās tievēšanas procesā nebija ne reizi. 

Sāku nodarboties arī trenažieru zālē. Svars tad bija apmēram 125 kg, un tā bija elle. Kad kaut kas nesanāca vai vienkārši trakoja hormoni, es asarās gāju prom no zāles. Bet visumā grupu treniņos man bija vieglāk: visi dara, un tu arī dari. No efektīvākajām lietām varu minēt skriešanu un saiklingu (nodarbības mūzikas pavadībā uz velotrenažiera). Spēka vingrinājumi arī ir labi, bet es domāju, ka labāk tomēr spiest uz kardio, jo pēc tiem svars zūd ātrāk. 

Svars ap 115 kg

Es gāju uz zāli apmēram 3 reizes nedēļā. Gadījās tā, ka , ja es jutu, ka spēka vēl diezgan, tad nodarbojos arī 4 un 5 reizes. Parasti tie bija 3 stundu treniņi pēc kārtas: kardio, spēka un stiepšanās. Starplaikos es gāju pa skrejceliņu ar pārmaiņus skrējieniem. Reizēm stiepšanos aizvietoju ar saunu un baseinu, kur pati sev izspaidīju augšstilbus un vēderu, teikdama: “Pazūdiet, tauciņi”. Buramvārdi nepalīdzēs bez treniņiem.

Beidzot: svars – 100 kg un 54.izm. apģērbam

Kad svars nokritās līdz 100 kg, es sapratu, ka beidzot varēšu iepirkties normālos veikalos, un uzreiz sapirkos jaunu apģērbu (bet ne daudz, jo vēl taču jātievē). 

Tagad es zinu savu normu ēšanā. No tā neatkāpjos, jo zinu, ka esmu malace un varu atļauties šašliku, šokolādīti, konfektīti, veikala sulu, kafiju ar pienu un cukuru, kūkas gabaliņu. Uzreiz novērtēju, cik man būs sviedros jāatstrādā stadionā. Starp citu, tagad es jau noskrienu 4 lielos apļus bez apstāšanās, presi trenēju 3 piegājienos pa 50 reizēm un tikpat reižu pietupjos, un planku noturu 2 minūtes. Un vispār, kļuva pieejami daudzi vingrojumi, kurus agrāk nevarēju izpildīt. 

Svars 90 kg

Līdz ar svara nomešanu attieksme pret sevi bez šaubām ir kļuvusi labāka. Gribas vairāk rūpēties par sevi, labi ģērbties. Pazīņas mani neatpazīst un apbrīno. Nepazīstamiem cilvēkiem es arī esmu kļuvusi pievilcīgākā: vīrieši sākuši biežāk pievērst man uzmanību. Ja agrāk es reti izgāju no mājas, tad tagad praktiski katru dienu es satiekos ar cilvēkiem, tāpēc vienmēr gribas izskatīties labi.

Nopirku velosipēdu. Tagad varu atļauties braukāties, agrāk neviens mani nebūtu izturējis. Sabiedriskajā transportā aizņemu vienu vietu, nevis divas. Varu uzlikt kāju pār kāju. Un kopumā dzīve ir kļuvusi aktīvāka un daudzveidīgāka. 

Un nobeigumā: Marijas padomi, kas palīdzēs ceļā uz savu sapņu figūru

• Ir svarīgi izmainīt savu attieksmi pret ēdienu. Vai ziniet izteicienu “Ēst, lai dzīvotu”? Teikšu godīgi, agrāk es dzīvoju, lai ēstu. Normālai dzīvotspējai cilvēkam nav vajadzīgs daudz, galvenais – saglabāt uztura sabalansētību.

• Ja es pēkšņi esmu sagribējusi kaut ko garšīgu, tad jautāju sev: “Bet vai tad tu nekad to neesi ēdusi?” Un visa vēlēšanās pāriet momentā.

• Nervu sabrukumi, protams, ir gadījušies. Labi, ka mans vīrietis visu saprata, apsprieda šīs lietas ar mani un lieliski motivēja, sakot: “Kad svērsi 100 kg, apēdīsi kūkas gabaliņu, atzīmēsim to tādā veidā.” Principā, tas bija glābiņš.

• Ļoti svarīgs ir pozitīvs tuvinieku atbalsts. Uzdāvināt abonementu uz sporta zāli vai nopirkt vitamīnus, kopā patrenēt presi vai aiziet uz stadionu paskriet. Piemēram, mana mamma uzdāvināja man sporta zāles abonementu, krosenes un visu laiku teica, ka man viss izdosies un ka viņa vēlas, lai es būtu vesela. Cilvēkam uz diētas biežāk jāstāsta par pozitīvajām izmaiņām. Nekādas izsmiešanas un apvainojumu!

• Visiem, kuri šobrīd tievē (sevišķi cilvēkiem ar lielu svaru) vēlos ieteikt padomāt par savu ģimeni, par bērniem, par to, ko jūs vēlētos nākotnē. Atrodiet sev cilvēku (draudzeni / draugu / psihologu), kuram varētu piezvanīt un izdzirdēt atbalsta vārdus tajos brīžos, kad kļūst ļoti grūti.

• Un vēl (ja nu kādam palīdz): lai biežāk izietu no mājas un ievērotu aktīvāku dzīvesveidu, iegādājieties suni.