Vīrs ar sievu kopīgi pieņēma lēmumu vecajam vīram iekārtot nelielu atsevišķu galdu istabas tālākajā stūrī. Turpmāk vecais vīrs vakariņoja vienatnē pie sava galda, tajā pat laikā visa pārējā ģimene vakariņas ieturēja pie kopējā galda. Pēc tam, kad vectēvs divas reizes nejauši saplēsa šķīvi, ēdiens viņam turpmāk tika pasniegts no koka bļodiņas.
Kad kāds no ģimenes locekļiem slepus palūkojās uz vecotēvu, viņi ievēroja, ka reizēm vectēva acis bija asaru pilnas. Vienīgās frāzes, kuras vectēvs sadzirdēja, bija nikni pārmetumi par kārtējo reizi nomesto dakšiņu vai izbārstīto ēdienu.
Četrgadīgais puisēns vectēvu vēroja, neteikdams ne vārda. Kādu vakaru pirms vakariņām tēvs ievēroja, ka mazais puisēns spēlējas ar pagali, un viņš dēlam maigi jautāja:
-Ko tu dari?
Dēls tikpat maigi viņam atbildēja:
-Es taisu mazu koka bļodiņu, no kuras tu ēdīsi, kad es izaugšu liels.
Puisēns pasmaidīja un turpināja darboties. Dēla vārdi vecākus tā satrieca, ka viņi kļuva mēmi. Viņu acīs sariesās asaras, un, lai gan viņi nepārmija savā starpā nevienu vārdu, abi zināja, kas darāms.
Tajā pat vakarā tēvs piegāja pie sava tēva, satvēra viņu aiz rokas un aizveda viņu atpakaļ pie kopējā vakariņu galda. Visas savas dzīves atlikšās dienas viņi ieturēja maltītes kopā.
Un nez kādēļ ne sievai, ne vīram vairs neienāca prātā dusmoties par nokritušo dakšu, izlieto pienu un nosmērēto galdautu.
Avots: hitmiformat.info
[…] Lasi vēl: Kā pie jums bumeranga veidā atgriežas viss, ko jūs dariet: padoms, kuru ir vērts iegaumēt […]