Alīna nevēlējās precēties. Viņai bija tikai 19 gadu, bet notika tā, ka viņa neplānoti palika stāvoklī. Ar potenciālo vīru Alīna jau bija tikusies jau trīs gadus un viņš bija septiņus gadus vecāks, it kā atbildīgs pieaugušais, bet realitāte bija pavisam citāda.
No abrota izdarīšanas Alīnu atrunāja mamma. Viņa stingri nostādīja meitu fakta priekšā, lai viņa nemaz neiedomājas spēlēties ar dzīvību un bērnu kaut vai uzaudzinās kopā ar meitu! No otras puses bērna tēvs apraudājās, kad uzzināja jaunumus un izteica vēlēšanos audzināt bērniņu kopā. Un uzstāja, ka viņiem ir jāaprecās un bērniņām jānāk ģimenē. Un Alīna piekrita. Sākās gatavošanās kāzām.
Bet Alīna īsti negribēja kāzas, viņai tas likās muļķīgi. Pāsākums tukšā vietā.
“Kāpēc tērēt čupām naudas dzeršanai un tam, lai pabarotu citus cilvēkus?” viņa teica. “Labāk tērēsim to bērnam.”
Bet, kā izrādījās, viņas viedoklis nevienam īsti neinsteresēja.
“Mēs jau izvēlējāmies kāzu kleitu un pasūtījām tavu izmēru,” fakta priekšā Alīnu nostādīja pašas mamma un vīramāte.
Lasi arī: Ja neesi apmierināts ar savu dzīvi, tad tā ir tava atbildība kaut ko mainīt
Tas viss bija uzņēmis tik apbsurdus apgriezienus, ka Alīna apjuka un iztēlojās pašu ļaunāko. Bezgaumīgo kleitu un to, kā abas mammas no kāzām iztaisījušas farsu.
Šķir otru lapu un lasi tālāk!
[…] Lasi arī: Ķermeņa vieta, kas jāmazgā katru dienu (bet neviens to nedara) […]