Ceļš tālāk no strauta kļuva platāks un puisēns atkal jautri soļoja mājās.
Un viņš nezināja, ka pirmajā reizē, kad viņš paklupa, pavisam netālu garām rāpoja indīga čūska. Ja viņš nebūtu devies prom, tad čūska viņu būtu sakodusi.
Otrajā reizē, kad zēns sasitās, rāpjoties augšup pa nogāzi, viņš izvairījās no drošas nāves, kad blakus viņam nogāzās liels, vecs koks.
Ceļš tālāk turpinājās pāri lielai pļavai. Taču pēkšņi virs zēna galvas savilkās draudīgi mākoņi un sākās negaiss. Mazās lietus lāses nomainīja lietus, pēc tam sākās spēcīgas lietavas, kuras pavadīja dārdošs pērkons ar zibens šautrām. Zēns, pļavas vidū ieraudzījis lielu koku, nolēma zem rast patvērumu no lietus, taču skrienot atkal paklupa, un salauza roku. Viņš ar dusmām vērsās pret Dievu.
-Neticu vairs, ka tu esi, – izmisumā kliedza zēns.
Lasi vēl: Vīrs nekautrējās savu sievu un divu bērnu māti saukt par “cūku”. Un tad viņa nolēma, ka laiks pārmaiņām
-Neiešu es pa tevis norādīto ceļu, – zēns turpināja kliegt, sāpēs locīdamies. Nezināja viņš, ka vientuļajā kokā pļavas vidū iespēra zibens, un, ka kritiens viņu pasargāja no drošas nāves.
Atceries: ne viss, kas sākumā šķiet slikts, patiesībā tāds ir. Iespējams, ka tavs kritiens vai tava nelaime patiesībā tevi ir no kaut kā pasargājusi. Nedusmojies uz Dievu un nenosodi Likteni, iespējams, ka tas pret tevi ir ļoti vēlīgs.
Avots: lifedeeper.ru