Pēdējos gados pēc aktīvas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) savu interešu lobēšanas dienas kārtībā parādījās vēl viens pārmetums: valsts apmaksātās studiju vietas tiek dalītas, tikai nedaudz mainot iepriekšējo gadu sadalījumu, un tāpēc valsts finansējums šīm programmām netiek (kaut RSU sociālo zinātņu studiju programmas ir ļoti pieprasītas un jaunieši tajās gatavi studēt pat par maksu), jo ierasts RSU dot naudu tikai veselības aprūpes jomas studentu apmācībai.
Šogad pirmo reizi valsts apmaksāto studiju vietu skaits sociālajās zinātnēs ticis arī RSU. D. Laipniece, skaidrojot šo lēmumu, uzsvēra, ka “maksas studenti tur aktīvi gāja”.
“Skatoties uz šīs studiju programmas kvalitāti, mums nav pamata teikt, ka te nepiešķiram kvalitātes dēļ. Taču, tā kā šīs jomas speciālistu darba tirgū pietiek, papildu valsts apmaksātās studiju vietas šai studiju jomai netika piešķirtas. Pieaugums pārdalīts no citām augstskolām (samazinot studiju vietu skaitu šajā jomā. – I. K.). Pārbaudot RSU sociālo zinātņu studiju kvalitāti, skatījāmies arī uz starptautiskā izvērtējuma rezultātiem, kā arī vērtējām, ar kādiem centralizēto eksāmenu rezultātiem vidusskolu beiguši studenti, kas iestājas šajās studiju programmās,” teica D. Laipniece.
Tiek pieņemts, ka, jo augstāka līmeņa vidusskolu absolventi iestājušies studiju programmā, jo lielākas bijušas augstskolas iespējas izvēlēties studentus.
D. Laipniece arī norādīja, ka sociālajās zinībās un komerczinībās pārsvarā studenti studē par maksu. “Ja arī turpmāk būs neliels valsts finansējums šīs jomas studiju programmām, jāpārtrauc vēsturiskā piešķiršana un vajag izstrādāt kritērijus, lai šo finansējumu piešķirtu, ņemot vērā kvalitāti.”
Saeimas Augstākās izglītības, inovāciju un zinātnes apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis uzskata, ka piešķirt valsts apmaksātās studiju vietas arī RSU sociālo zinātņu programmām “ir nozīmīgs lēmums”: “Prieks, ka pozitīvi novērtēta RSU un ir papildu budžeta vietas. Citādi līdz šim bijis tā, ka lielā mērā gadu no gada kopē to budžeta vietu sadalījumu, kas jau bijis pirms tam. Augstskolām jābūt skaidram, kādā veidā tās var tiekties uz jaunu budžeta vietu piešķiršanu.”
AIP priekšsēdētājs Andris Teikmanis gan nepiekrita, ka iepriekš izmaiņu nav bijis. Piemēram, ja bijušas neaizpildītas budžeta vietas, tad attiecīgajās studiju programmās tiekot samazināts budžeta vietu skaits. Arī ministriju priekšlikumi par budžeta vietu sadali ik pa laikam mainās.
Vidēji par vienu studējošo valsts augstskolām piešķir 1630 eiro. Kā norādīja A. Teikmanis: “Tas ir ļoti maz. Jau pirms pieciem gadiem bija minēts, ka vajadzētu vismaz 2000 eiro uz vienu studējošo.”
D. Laipniece solīja, ka jau šopavasar būšot gatavs pētījums par to, cik tad patiesībā katra studiju vieta izmaksā, un tad varēšot diskutēt par izmaiņām finansēšanā.
Tikmēr A. Teikmanis pieļauj, ka jau šā gada vidū būs jāgroza valsts budžets, lai piešķirtu augstskolām vairāk naudas, kompensējot energoresursu izmaksu pieaugumu. AIP arī aicina nākamajā gadā sākt diskusijas par studiju vietas izmaksām, jo augstākās izglītības finansējums kopumā un vienas studiju vietas bāzes finansējums ir nepietiekams.
Savukārt, lai veiksmīgāk saskaņotu darba tirgus pieprasījumu ar valsts apmaksāto studiju vietu sadali, AIP rosina IZM veidot diskusiju par valsts pasūtījumu valstij svarīgās nozarēs. AIP pašai esot pārāk neliels finansējums, lai pilnvērtīgi izvērtētu budžeta vietu sadalījumu.
D. Laipniece gan minēja, ka jau tagad, plānojot budžeta vietu sadali, ņem vērā Ekonomikas ministrijas prognozes par darba tirgu. Tieši prognozētā lielā darbinieku trūkuma dēļ būtiski pieaudzis valsts apmaksāto studiju vietu skaits veselības aprūpes un dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju studiju programmās. Veselības aprūpē budžeta vietu skaits jo īpaši palielināts māszinību studiju programmās. Turpmāk studiju vietu sadalē aizvien lielāku lomu varētu spēlēt studiju programmas kvalitāte. Piemēram, tā kā ieviests vienotais juristu kvalifikācijas eksāmens, lemjot, cik studiju vietas katrai no augstskolām piešķirt juristu sagatavošanai, tiks ņemts vērā, cik absolventu nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenu.