Katrs vecāks ir sastapies ar gadījumiem, kad bērnam sākas histērija un viņa uzvedība kļūst neparedzama un pilnīgi pretēja savai ikdienas uzvedībai.
Vecāki vēlas histēriju pārtraukt pēc iespējas ātrāk, it īpaši, ja bērns ir kļuvis niķīgs sabiedriskā vietā un apkārt ir daudz cilvēku.
Vecāki uz bērnu histērijām publiskā vietā reaģē dažādi, vieni izliekas, ka nekas nav noticis, citi cenšas izpildīt visas bērna kaprīzes, lai klaigāšana pēc iespējas ātrāk beigtos, bet vēl citi bērnus par šādu nesavaldību vēlas sodīt.
Jāteic, ka neviena no minētajām reakcijām nav vērtējama kā pareizākā, jo katrai no tām ir savas negatīvās sekas.
Psihologi lēš, ka labākā rīcība bērna histērijas gadījumā ir uzmanības novēršana. Ja kāds apgalvos, ka histērijas gadījumā nav viegli bērna uzmanību pievērst citai lietai, jāteic, ka labi palīdz paša bērna iesaistīšana situācijas atrisināšanā.
Šo metodi ir vērts izmēģināt gadījumos, ja bērns ir sasniedzis vismaz 5 gadu vecumu, jo tas nozīmē, ka šajā vecumā bērns ir spējīgs veikt vienkāršu situācijas analīzi.
Tātad, ja redziet, ka bērns ir gatavs uzsākt histērisku klaigāšanu, bet tas vēl nav noticis, pieejiet viņam klāt, notupieties pie bērna, lai jūs būtu ar viņu vienā līmenī un ieskatieties bērnam acīs. Kad tas ir izdevies, jautājiet viņam, vai problēma ir maza, vidēja vai liela? Izskaidrojiet viņam, ka, ja iemesls raudāšanai ir viegli risināms, tad to jūs spēsiet atrisināt īsā laikā, ja problēma ir vidēja, tad būs nepieciešams nedaudz vairāk laika, taču, ja problēma bērna skatījumā ir liela, tad jums nāksies bruņoties ar pacietību.
Ja sarunas rezultātā bērns nomierinās un ņem vērā jūsu teikto, turpiniet bērnam stāstīt par to, kāda problēma skaitās liela, kāda problēma skaitās vidēja, bet kāda-maza. Skaidrojiet, ka maza problēma, piemēram, ir salauzta rotaļlieta. Šādu problēmu var atrisināt uzreiz, jo to var saremontēt. Vai nepieciešamības gadījumā paskaidrot, ka to vakarā palīdzēs saremontēt tētis. Lielākas problēmas, iespējams, nevarēs atrisināt uzreiz, bet tādā gadījumā bērnam saprotamā valodā jāizskaidro tas, cik ilgs laiks nepieciešams, lai visu spētu atrisināt. Tāpat neaizmirstiet pajautāt bērnam viņa viedokli-kā viņš pats risinātu šo situāciju, ja tas būtu atļauts.
Izmantojot šo metodi, bērns visticamāk histēriju neuzsāks, jo viņam radīsies iespaids, ka viņa vēlmes tiek ņemtas vērā, kā arī bērnam radīsies pārliecība, ka viņš pats spēj tikt galā ar savām emocijām.
Avots: lady-journal.info