“Nemīlestība” ir tad, kad nedrīkst traucēt. Kad nedrīkst smieties, sarunāties un uzmākties ar apskāvieniem. “Nemīlestība” ir tad, kad nedrīkst stāstīt par savām grūtībām, “jo tas taču ir sīkums”. Vienmēr ir neīstais laiks, lai kaut ko palūgtu. Priekš kam tev to vajag?
Izpalīdzēšana nepastāv, katrs var paļauties tikai uz sevi. Katram ir jātiek galā pašam, bez rēķināšanās ar atbalstu no puses. Un kā vispār var netikt galā, ja tev jau ir 5 gadi – tu esi pieaudzis, tev jāvar visu izdarīt pašam! Bet, ja tev ir 35, un tu lūdz palīdzību, tas vispār nav normāli.
“Nemīlestība” ir tad, kad īpaši jau uz tevis nebļauj, bet tajā pat laikā arī nepaslavē. Tas ir tad, kad viņa klātbūtnē ir neērti ēst, jo vari sadzirdēt pārmetumus par to, ka tu par daudz ēd, vai čāpstini.
Tas ir tad, kad cilvēks apēd tevis pagatavotās vakariņas, un nepasaka ne vārda. Neievēro tavas pūles un ieguldīto darbu. Neredz ziedus, ko esi nopirkusi un ielikusi vāzē.
“Nemīlestība” ir tad, kad neko nedrīkst. Kad tu krīti uz nerviem, traucē, prasi, kad nevajag, kaitini ar saviem jautājumiem. Vispār – sēdi klusu un neko neprasi! Kad vajadzēs, tad tev kaut ko pajautās. Tas ir tad, kad tevi nevis aizstāv, bet atbild: “pats vainīgs!”
Lasi vēl: Kāpēc no vīriešiem aiziet labas sievas
Kad žēl tev uzdāvināt dāvanu, kad žēl tev dot naudu, tā ir “nemīlestība”.
No tās nemirst.
“Nemīlestība” padara cilvēkus neveiklus, kautrīgus, saspringtus un neglītus. Un tam visam klāt nāk bailes izdarīt kaut ko ne tā, pateikt kaut ko ne tā un sakaitināt bez iemesla.
Tā arī ir “nemīlestība”. Neko darīt! Ja ir spēks, tad jāiet prom no šādām atttiecībām.
Ja spēka nav, tad vismaz jāsaprot – tā ir “nemīlestība”.
Avots: lady-journal.info