Aldis Gobzems pametis Latviju: “Ja paliks esošā vara, es tad neredzu saviem bērniem nākotni Latvijā”

Piektais. Saeimas vēlēšanās, ja tādas būs, ir tikai divas opcijas, divi scenāriji. Pirmais – uzvar tie, kuri tagad ir pie varas, jo tautai ir zelta zivtiņas atmiņa un pietiek ar pabļaustīšanos par karu vai selfijs uz karoga fona. Un otrs – uzvar opozīcija, ja tā prot nolikt visu ego un savstarpējus apvainojumus, uzmetienus malā un apvienojas, izvirzot vienu kopīgu līderi. Ja tas nenotiek, uzvar tie, kuri zaga pēdējos 20 gadus un pēdējos divus jo īpaši un opozīcija kā tāda Latvijā beidz eksistēt. Tad paliek tikai menedžerīši no Vilmingtonas ar dubultpilsonību, kuru uzdevums ir valsti nolaist pa burbuli.

Sestais. Manā organizācijā ir izdevies nepieļaut šķelšanos, taču tajā arī ir cilvēki, kuri gatavi mani uzmest. Es šos cilvēkus zinu, bet pagaidām ļauju performēt. Mans uzdevums būs visu nolikt savās vietās, kad būs jānoliek.

Septītais. Pēc idejas Latvijā visam vajadzēja uzplaukt, jo pēdējais šķērslis Latvijas uzplaukumam ir novērsts – es neatrodos valstī šobrīd, esmu izslēgts no Saeimas, neparazitēju uz nodokļu maksātāju rēķina, dzīvei vajadzēja iet uz augšu. Bet izskatās, ka uz augšu tā neiet. Es piedalīšos vēlēšanās un būšu valstī, ja izrādīsies, ka mana prombūtne patiesībā valsti padara arvien nabadzīgāku un bezcerīgāku. Šobrīd vienkārši, kā gudrs cilvēks, es aizvedu bērnus no valsts, kur pret mani tiek veikti reāli naida neadekvāti uzbrukumi. Iekārtošu skolā un atgriezīšos.

Astotais. Es varu rekomendēt ļoti labu auklīti bērniem, ja nu kādam tas ir aktuāli Latvijā. Atdošu tikai labi situētai un kārtīgai ģimenei. Tāpat principā varu piedāvāt izīrēt vai pārdot savu Baltezera māju. Tā ir ideāla vieta dzīvošanai. Man dzīvot ir kur, bet tā kā šajā vietā ir noticis naida uzbrukums pēc pazīmes – Gobzems – tad mani bērni tur vairs nedzīvos, es nevaru atļauties, ka kāds Fūrmanis kārtējā prāta aptumsumā vai kaut vai varas algots kretīns uztaisa psihotraumu manām atvasēm. Vismaz, kamēr nebeigsies psihopātija Latvijā, tikmēr gudri ir nepiedalīties tajā psiho vājprātā.

Un nobeidzot. Vai es ticu, ka Latvijas sabiedrību var apvienot? Es šaubos. Bet mēģināšu vēl pašu beidzamo reizi.

Post Scriptum. Būt valstsvīram nenozīmē kādu izklaidēt un baidīties būt pašam.

Ja Jums mani nevajag tādu, kāds esmu, Jums ir Kariņš, Levits, Pabriks un Rinkēvičs, Pavļuts vai Bordāns. Izvēlaties un beidziet gaidīt, kurš Jums apsolīs vairāk vai kurš izteiksmīgāk nofotogrāfēsies uz karoga fona. ”