Būt bērna pusē

Meitene klusējā un pētīja zābakus.

-Tētis var atnākt uz skolu. Es pati viņam visu izstāstīšu, – piemitināja skolotāja.

-Lieliski! Airīna tu dzirdi? Rīt tētis atnāks uz skolu! – bēdīgi pabeidza mama.

Airīna turpināja pētīt zābakus. Viņa stāvēja pret mammu un skolotāju pavisam viena. Viņas abas vienā pusē, bet meitene otrā. Meita pret māti.

Lasi arī: 10 krievu slavenību foto, kas pierāda, ka viņu skaistums nav nācis no mātes dabas

Lūk, ko es domāju. Protams, es neesu psihologs. Bet šajā konkrētajā situācijā es arī nekas neesmu. Es nezinu ne mammu, ne meitu, ne skolotāju. Un pie tam nekad dzīvē neesmu redzējusi meitenes tēti, kuru rīt sauks uz skolu.

Bet es zinu vienu.

Tajā mirklī, kad tu nostājies ar kādu kopā pret savu bērnu. Kaut vai tikai uz minūtīti. Tajā brīdī tu bērnu zaudē.

Nedrīkst spēlēt pretējās pusēs. Nekad. Kaut vai tad, ja bērnam nav taisnība. Ja esat vienā pusē, tad tā ir jūsu kopīgā problēma. Un jūs to risināsiet kopā. Citādi viņš paliek viens.

Un nostājieties viņam blakus kaut vai fiziski. Pasper soli un esi viņam blakām. Mēs esam kopā.