Pirmajā brīdī abu traģēdiju iemesls liekas vienāds – kodolkatastrofa. Bet šo notikumu stiprums un raksturs kardināli atšķiras.
Tā piemēram, uz Japānas pilsētām nomestajās bumbās urāna daudzums bija ievērojami mazāks, nekā kodoldegvielā Černobiļas AES. Uz Hirosimu nomestā bumba Mazulis saturēja 64 kilogramus urāna. Un no tiem tikai 700 grami piedalījās kodolreakcijā. Bet viens atomelektrostacijas reaktors saturēja 180 tonnas urāna.
Uz Hirosimu nomestās bumbas “Mazulis” makets
Un arī atlikusī radiācija pēc bumbas sprādziena Japānas pilsētās nespēja palikt atmosfērā ilgu laiku. Tādēļ, ka , pirmkārt, abu bumbu sprādzieni notika gaisā, apmēram 500 metrus no zemes virsas.
Ja kodolsprādziens ir noticis gaisa telpā, sprādziena vilnis virzās uz augšu. Tā rezultātā liela daļa kaitīgo izmešu nenonāk augsnē, to aiznes gaisa masas.
Otrkārt, liela daļa radionuklīdu sadalās 2-3 minūšu laikā. Protams, sprādzienu epicentros radiācija bija ļoti augsta vairākas pirmās stundas pēc katastrofas. Tomēr tā ļoti ātri noplaka.
Lasi arī: Man ir 40 gadu un es nevienam neesmu vajadzīga….
Mēnesi pēc sprādziena amerikāņu pētnieki izmērīja radiācijas līmeni Hirosimas rajonā un nonāca pie secinājuma, ka pilsēta karavīriem nav bīstama. Tika novērots, ka pēc sprādziena cietušie augi atkal ir sākuši dzīt saknes un ziedēt. Arī tas liecināja par to, ka radiācija izkliedējas.
Un, lai gan tobrīd radiācijas līmenis pilsētās bija augstāks par normu, pamazām tajās sāka atgriezties cilvēki. Tolaik vēl reti kurš zināja par staru slimību, un tikai pec gadiem ārsti ievēroja, ka onkoloģijas pacientu šajos rajonos ir kļuvis daudz vairāk.
Hirosima mūsdienās
Tomēr katru gadu situācija arvien uzlabojās, bet teritorijas kļuva drošākas. Un šobrīd Hirosimā un Nagasaki var dzīvot un nebaidīties par savu veselību.
Bet Černobiļā viss attīstījās pavisam pēc cita scenārija. Kā jau tika minēts, uzsprāgušajā atomreaktorā atradās 180 tonnas radioaktīvās kodoldegvielas, kuras sastāvā bija 3600 kilogramu urāna.Un sprādziena brīdī atmosfērā tika izmests aptuveni 500 reižu vairāk kaitīgo vielu, nekā sprādzienos Japānā.
Sprādziens AES notika uz zemes, un tas paātrināja radioaktīvo vielu izplatīšanos, skarot lielu teritoriju. Salīdzinājumam – sprādzienam notiekot gaisā, izveidojas viens vilnis, kas izplata kaitīgos elementus, bet pašai izplatībai ir īslaicīgs raksturs. AES sprādziena gadījumā izmešu bija daudz vairāk, un tie turpinājās mēneša garumā.
Černobiļa šodien
Bez tam, Černobiļas AES kodoldegviela saturēja lielu daudzumu tādu kaitīgo elementu, kā jods-13 un amerīcijs-241, cēzijs-137, plutonijs-239 un stroncijs-90. Japānas pilsētās šīs vielas konstatētas netika.
Černobiļā šobrīd ir vērojama radioaktīvā fona pazemināšanās. Daži kaitīgie elementi ir pazuduši. Tomēr daudzi tā arī paliks augsnē tūkstošiem gadu. Un tātad diena, kad Černobiļa tiks apdzīvota, pienāks ne visai drīz.