Mirušā apavi
Bet ko darīt ar mirušā apaviem? Piemēram, ebreju kultūrā apaviem ir ļoti svarīga nozīme, un valkāt to pēc aizgājēja kategoriski nedrīkst.
Pastāv vairāki iemesli šim liegumam.
1.iemesls
Daži saka, ka šāds noteikums pamatojas uz talmudu vēstījumu, ka sapnim, kurā mirušais atnāk pēc kāda garderobes priekšmeta, ir laba nozīme, ja vien šis priekšmets nav apavi.
Tā kā sapņi zināmā pakāpē ir mūsu domu rezultāts, pamostoties cilvēku turpina vajāt bailes par to, ka mirušā apavus nav labi valkāt, un tā ir slikta zīme.
Daudzi uzskata, ka sapņi ir mūsu realitātes atspulgs, bet tātad valkāt mirušā radinieka apavus ir patiešām slikta zīme.
Lasi arī: 3 lietas, kuras mājās nes bēdas un nelaimes
2.iemesls
Vēl viens iemesls, kāpēc nevajadzētu valkāt aizgājēja apavus, ir tas, ka dabīgā āda var būt par infekciju pārnēsātāju.
Tādēļ, ja cilvēks nav miris no kādas briesmīgas vīrusu infekcijas, piemēram, ir gājis bojā nelaimes gadījumā vai ticis nogalināts, aizliegumam valkāt viņa apavus nevajadzētu būt aktuālam.
Vadoties pēc šiem spriedumiem, daži apgalvo, ka liegums attiecas tikai uz tiem apaviem, kuros cilvēks ir nomiris.
Tomēr citi uzskata, ka nevienus mirušā apavus dzīvajiem valkāt nevajag. Arī no tiem ir jāatbrīvojas, jo apavi tāpat satur mirušā cilvēka enerģētiku.
3.iemesls
Dažās reliģijās liegums attiecas uz apaviem, kas izgatavoti no miruša dzīvnieka ādas, kurš nomiris no kādas slimības.
Šāda aizlieguma iemesls slēpjas bailēs nodot tālāk slimību, kas nogalinājusi dzīvnieku. Senos laikos tika uzskatīts, ka infekcija var skart to, kurš pēc tam valkās apavus no tāda dzīvnieka ādas.
Pēc šādas interpretācijas nevajadzētu rasties nekādām problēmām, valkājot mirušā cilvēka apavus, ja viņš, dzīvs būdams, nav slimojis ar infekcijas slimību.