Piedod man, manu dēliņ!

Šis stāsts liks aizdomāties daudziem. Manam dēlam nu jau ir 14 gadu un es strādāju par grāmatvedi nelielā firmā, kas tirgo logus. Mana dzīve pēdējā gada laikā ir pārvērtusies par elli zemes virsū, citādi to nemaz nevar nosaukt! Līdz piektajai klasei mans dēls mācījās gandrīz izcili, bet pēc tam jau bija jālūdzās, lai viņš pabeigtu devīto klasi. Pastāvīgas piezīmes dienasgrāmatā, aicinājumi uz skolu un skandāli viņa uzvedības dēļ!

Pārnākot mājās, es teicu visu, ko domāju par savu mazo dēliņu un kolorīti pārstāstīju, kā mani skolā kaunināja par to, cik slikts bērns viņš ir. Un kā jūs domājat, kāda bija reakcija? Nulle! Noklausījās un devās savās gaitās. Tēva mums nav, šķīrāmies un viņš mūs izslēdza no savas dzīves. Un, ja dēlam no rīta ejot uz darbu palūdzu, lai viņš palīdz mājas solī, pretim saņēmu vien klusēšanu. Un, lūk, kas sāka notikt…

Lasi arī: Bērna dzimums ir atkarīgs no tā, cik stipri vīrietis mīl sievieti

Slauku putekļus un saprotu, ka kaut kas pietrūkst. Šausmas! Nav taču manas kristāla vāzes, kas man palikusi no mātes. Tā nebija pārāk dārga, bet tomēr atmiņa! Uzreiz prātā nāk domas – pārdeva, saplēsa, kādam atdeva! Vai arī – narkomāns… Sāk nest no mājām prom mantas! Sāku mazgāt zem virtuves skapīša, pieliecos un redzēju, ka vāzes lauskas ir pastumtas apakšā. Tātad viņš bija tās tur paslēpis, jo baidījās, ka es atkal pārmetīšu… Un es nolēmu laboties un sāku gatavot viņa mīļāko ēdienu.

Dēls atgriezās ap divpadsmitiem vakarā. Ģērbās nost un sāka nāsīs vilkt gaisu, sajuzdams mīļākā ēdiena aromātu. Es laipni aicināju viņu pie galda. Viņš nomazgāja rokas, apsēdās pie galda, kādu brīdi klusēja un tad atzinās, ka saplēsis manu vāzi. Bija skaidrs, ka viņam bija kauns. Es sāku raudāt, samīļoju viņu un devos gulēt.

Nākamajā dienā es atnācu mājās no darba – grīda bija izmazgāta, mazā vāzītē neliels puķu pušķis un visur noslaucīti putekļi. Un uz plīts silts ēdiens! Tā bija mana labākā diena! Es vairs neuzbāzos viņam ar skolas tēmu, bet pēc nedēļas paslepus ieskatījos dienasgrāmatā un tur labas atzīmes… Un ne jau ar bļaušanu atgriezās labais zēns, bet ar cilvēcību.

Pievienot komentāru