Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvu par elektroniskajiem rēķiniem publiskā iepirkuma procedūrās, sākot ar 18. aprīli, valsts tiešās pārvaldes iestādēm publiskajos iepirkumos ir jāspēj pieņemt elektroniskos rēķinus, taču šīs prasības ievērošanai īsti nav gatava ne valsts pārvalde, ne privātais sektors. Latvijā populārākās grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka vairāk nekā 56% Latvijas uzņēmumu šobrīd nevarētu nodrošināt e-rēķinu apriti.
Eiropas Savienības (ES) Direktīva 2014/55/ES nosaka, ka no 2019. gada 18. aprīļa visām valsts tiešās pārvaldes iestādēm jāspēj publiskajos iepirkumos pieņemt e-rēķinus. Citām valsts iestādēm šī digitālā vienotā tirgus izveidei nepieciešamā prasība stājas spēkā gadu vēlāk. Minētā iemesla dēļ 2018. gada pavasarī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniedza valdībā priekšlikumu līdz 2019. gada aprīlim Latvijā ieviest sistēmu, kas nodrošinātu plašu e-rēķinu izmantošanu gan publiskajā pārvaldē, gan privātajā sektorā. E-rēķins tiktu integrēts arī Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), kā arī valsts, pašvaldību un uzņēmumu grāmatvedības vai resursu vadības risinājumos.
Tuvojoties direktīvā noteiktajam termiņam, pilnīgai pārejai uz e-rēķinu apriti nav gatava vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas uzņēmumu. 14,4% respondentu atzīst, ka noteikti nevarēs izsūtīt, pieņemt vai apstrādāt elektroniskos rēķinus, un vēl 42,1% uzskata, ka nespēs nodrošināt pilnvērtīgu e-rēķinu apriti.
Tikai 21,3% aptaujāto jau ir ieviesuši elektronisko rēķinu sistēmu un vēl 7,2% ir pārliecināti, ka pagūs to izdarīt līdz 18. aprīlim. 15% respondentu apgalvo, ka paši būtu gatavi sūtīt un saņemt e-rēķinus, taču pavisam atteikties no papīra dokumentiem nevarot to sadarbības partneru vai klientu dēļ, kuru procesi vēl neesot pietiekami pielāgoti darbībai digitālajā vidē.
«Lai arī iepriekš veiktajās aptaujās esam noskaidrojuši, ka vairākums Latvijas uzņēmumu ir digitāli attīstīti un daudzi izmanto novatoriskas tehnoloģijas, šis pētījums atklāj satraucošu ainu. Fakts, ka 21. gadsimta otrā gadu desmita beigās vairāk nekā puse uzņēmumu vēl sūta papīra rēķinus, nav glaimojošs un, maigi izsakoties, liek Latvijas uzņēmējdarbības videi izskatīties nemodernai. Labi, ka uzņēmumi situāciju var mainīt visai viegli un ātri, ieviešot labu grāmatvedības programmu. Kvalitatīva programma ne vien atbrīvo no rēķinu parakstīšanas un fiziskas nogādāšanas klientiem, bet arī palīdz sekot bilances izmaiņām tiešsaistē,» situāciju raksturo Tildes Jumis biznesa attīstības vadītājs Viesturs Slaidiņš.
Pētījumā Tildes Jumis aptaujāja 347 dažādu nozaru mazos, vidējos un lielos Latvijas uzņēmumus.