Ņiva kļuva par veiksmīgu automobiļa modeli, bet lauksaimniekeim tā gan bija neērta. Pilsētā biežāk tomēr deva priekšroku Žigulim.
- modeļa Moskvich sākumā bija augstākas klases automobīlis, nekā Žigulis vai 1984.gada Sputnik. Diemžēl tā zemā kvalitāte un nepietiekamā jauda neierindoja šo spēkratu pircēju topā. Pirmie Moskvich pārsteidza to īpašniekus ar sliktu kvalitāti un nepietiekamu komplektāciju.
Lai gan Moskvich bija zināms ar savu zemo kvalitāti, kas sevī ietvēra klaboņu, grabēšanu, plaisu veidošanos un daudz ko citu, gadiem vēlāk atklājās, ka tam novērojama arī korozija. Tā attīstījās ne tikai mašīnas virsbūvē, bet izplatījās viscauri tai.
Protams, ņemot vērā PSRS laika automobiļu deficītu, Moskvich tik un tā tika pirkts. Zinot to, ka Mockvich bija daudz mēģinājumi attīstīt, pamainīt un uzlabot savus spēkratus, tie tik un tā nokļuva automobiļu reitingu zemākajās vietās.
Ja runa nav par vieglajiem auto, tad neveiksmīgo auto transportu sarakstā ierindojas arī pilsētas autobuss – tie tika ražoti Ļvovas autobusu rūpnīcā sākot no 1978.gada. Izrādās, ka šis autobuss neesot bijis gana jaudīgs un jau pēc pāris mēnešiem sācis lūzt pa detaļām tā neveiksmīgās konstrukcijas dēļ. Jau pēc pāris gadiem to pārtrauca ražot.
Kad cerības zūd
Daudzu citu modeļu liktenis un vēsture ir daudz skumjāka. Cerības izveidot automobiļus, kas varētu spēkoties ar citu valstu pieprasītākajiem auto, cieta sakāvi. Neko īsti labāku nebija iespējams uztaisīt un tā laika projekti izgāzās.
Kāda grupa Elabuga pilsētā savācās kopā, lai izveidotu praktiskus automobiļus, piemēram, importa auto pārveidojot kā apvidus auto.
Viņu un vēl citu entuziastu izvēle krita uz angļu Rickman Ranger auto – pēc izskata mazs apvidu auto ar plastmasas korpusu. To bija ļoti viegli nokomplektēt, izmantojot citus aizmugurējās piedziņas auto, lai gan Ranger bija veidots vairāk kā apvidus auto. Nav zināms, kādeļ šie angļu auto bija gājuši PSRS laika Starta auto pēdās, jo tie cieta tādu pašu sakāvi. Tos arī pārstāja ražot, šoreiz nevis tādēļ, ka nebija atbalsts no valstis, bet tādēļ, ka padomju valsts beidza pastāvēt.
Pēc būtības, Ranger kļuva par vēl vienu neveiksmi, bet šoreiz nevis Ukrainas teritorijā, bet Tatarstānas Republikā. Nav nemaz jārunā par mazām firmās, kas tolaik ražoja auto, pat tādām firmām kā “AvtoGaz”, “Gaz”, “Moskvich” un “Iž” 20. gadu beigās bija katram sava “melnā avs.” Piemēram, Moskvich tā arī neizdevās realizēt daudzas ieceres, kas dzīvē palika tikai uz papīra…
Iž-2126 izrādās bija vēl viena tirgus neveiksme – pat sliktāks par priekšpiedziņas Moskvich.
Šo auto pārstāja ražot, sākot koncentrēties vairāk uz… Žiguļiem!
Viens no visneparastākajiem auto bija jaunā Volga. Gaz-3111 izcēlās ar tā savdabīgo un oriģinālo dizainu, kas tika izpildīts pavisam jaunā “skatījumā.”
Trešās paaudzes Volgai vajadzēja aizstāt veco labo “divdesmit ceturto” – tas bija vidēja izmēra sedans, tā saucamais “biznesa klases” auto. Diemžēl, laižot klajā ap 500 eksemplāriem, to ražošanu pārtrauca. Šķiet, ka pārlieku savdabīgais auto izskats nebija pa prātam pircējiem.
Savs skelets skapī ir arī Avtovazam. Tas ir attēlā redzamais minivens.
Šis auto sāka lūzt pa detaļām jau no brīzā, kad pirmo reizi bija ar to izbraukts. Šķiet, ka uzņēmumam tas nesa lielākus zaudējumus, nekā ienākumus. Tādēļ laikam uzņēmums palika pie pārbaudītām vērtībām auto virsbūves izvēlē.
Chevrolet Blazer. 1996. gadā Elabugā sākās šo auto ražošana. Brazīlijas bezceļnieki kļuva par Tatāru krievu auto, kas bija mērķēts uz iekšējo tirgu. Diemžēl jau 1998. gadā visas ieceres izplienēja. Tādus nolēma vairs neražot.
Apstākļu upuri
Protams, pēc veselas valsts pastāvēšanas laika beigām, daudzi uzņēmumi tika slēgti, pazuda iesāktās ieceres. Rubļa devalvācija, vēlme iekšzemes auto pārvest uz pasaules tirgu arī radīja tās sauktās “auto neveiksmes.”
Nevar teikt, ka arī mūsdienās nav “auto neveiksmes”, bet tas jau ir pilnīgi cits stāsts.
Avots: koleso.ru