Nolans mīlēja brīžus, kad mamma viņam bija līdzās tik cieši, cik vien spēja. Pēdējā savā dzīves dienā, Ruta ātri ieskrēja dušā, bet tikmēr mazais Nolans savu cīņu ar slimību pamazām beidza.
Ruta stāsta: “Es ātri skrēju pie Nolana un uzliku plaukstu uz viņa labā vaiga. Un tad notika kas tāds, ko nekad neaizmirsīšu. Mans eņģelis atvēra acis, pasmaidīja un teica: “Mammu, es tevi mīlu!””
Lasi arī: Pola Vokera meita ir izaugusi par skaistu dāmu un nesen nopublicēja fantastisku bildi ar Vinsa Dīzela meitu
Šis stāsts ir sirdi plosošs, bet tik ļoti atspoguļo to, ka līdzās emocionālām un fiziskām sāpēm, mīlestība un gaisma ir spēcīgāka! Tāpēc apskausim viens otru, jo mēs nekad nezinām, kas mūs sagaida rīt…
[…] 4 gadus vecs puisēns savai mammai pateica, ka gaidīs viņu debesīs, pirms došanās mūžībā […]