Visi – varbūt gandrīz visi – mēs saglabājam mirušo radinieku un pašu tuvāko cilvēku portretus. Būtībā tajā nav nekas slikts – taču, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi…
Kas ir tik bīstams šajās fotogrāfijās?
Mirušā attēls – gribat to vai nē – ir saistīts ar mirušo pasauli. Ja cilvēks “aizsaulē aizgājis”, bet ir palikusi viņa fotogrāfija – mirušo pasaulei var palikt sakari ar dzīvo pasauli.
Tādēļ vajadzētu ievērot šādus nosacījumus:
1. Mirušo radinieku foto nedrīkstētu uzkarināt uz sienām, ievietot rāmjos un nolikt uz galda, un vispār nedrīkst turēt redzamībā. Tiek uzskatīts, ka biežie “sakari” ar šiem foto atņem dzīvā cilvēka enerģiju.
Tātad, ja fotogrāfijas stāv albumos, un jūs šad tad uz tām paskataties, tajā nav nekas slikts. Bet ja tās bieži atrodas redzamības zonā, tad ar lielu varbūtību tas spēj novest pie veselības pasliktināšanās un emocionālas nestabilitātes.
2. Nedzīvo cilvēku fotogrāfijas vajag glabāt atsevišķi no dzīvo cilvēku fotogrāfijām. Ja jums ir “kopbildes” – glabābājiet tās albumā ar citām mirušo cilvēku fotogrāfijām. Daži pat rekomendē ar šķērēm sagriezt šādas bildes, lai atdalītu dzīvo enerģiju no nedzīvās.
Bet vēl runā, ka tās vajag glabāt tumšā albumā vai tumšā mapē vai arī kaut kādā necaurspīdīgā, tumšā maisā. Un atvērt šo fotogrāfiju izlasi vajadzētu tikai to piemiņas dienās.
Un kāds ir Jūsu viedoklis?
avots: fishki.net