Es apprecējos 27 gadu vecumā. Draugi iepazīstināja ar sievu, satikāmies sešus mēnešus, nolēmām apprecēties. Alīna strādāja bankā. Man bija savs uzņēmums.
Dzīve ritēja uz priekšu labi: ģimene, dzīvoklis, automašīna, ceļojumu. Tikai kaut kā tikt pie bērniem nekādi nesanāca.
Pēc pusotra gada veicām pārbaudes un kopā ar ārstiem sākām plānot. Tad neilgi pēc manas 30. dzimšanas dienas mums piedzima meita.
Es biju laimīgs.
Lasi arī: Kā izskatās divmetrīgā “Murga” un viņa miniatūrās sievas meitiņas
Man periodiski bija jādodas komandējumos un ar Alīnu vienojāmies, ka viņa var nolīgt mājkalpotāju, lai viņai būtu vieglāk ar mazuli.
Reiz, atgriezies no ceļojuma, sievu mājās neatradu. Sagadījās tā, ka lidojuma reiss bija iemainīts uz agrāku, viss notika steigā un viņa nezināja, ka agtriezīšos ātrāk.
Aprunājos ar aukli, kura, izrādās, visai bieži pieskatīja meitu. Un biežāk nevis uzkopa māju, bet sēdēja ar bērnu.
Sieva atgriezās mājās naktī. Ieraudzīja mani un izbijusies kaut ko sāka stāstīt par draudzeni, apsolīja, ka tas vairs neatkārtosies. Es izbļāvos, bet piedevu…
Šķir otru lapu un lasi tālāk!