Vladimirs Spiridonovičs nenodzīvoja tikai dažus mēnešus līdz brīdim, kad viņa dēls kļuva par prezidentu. Marija Ivanovna nomira gadu agrāk, 1998 gadā. Putins-vecākais mīlēja mūziku, īpaši viņam patika valsis ”Amūras viļņi”. Tēvs bieži lika dēlam to spēlēt uz akordeona, bet jaunajam Vladimiram neinteresēja mūzika. Viņam patika filmas par izlūkiem, jūrniekiem un lidotājiem.
1960 gadā Volodja sāka iet pirmajā klasē astoņgadīgajā skolā – Nr. 193. Skolas gados viņa galvenā aizraušanās bija sports – jau 11 gados Vladimirs Putins pierakstījās sambo sekcijā, bet pēc tam džudo sekcijā. Klases audzinātāja Vera Dmitrijevna Gureviča vēlāk atcerējās, ka līdz 5 klasei Vladimirs bija huligāns, bet atšķīrās ar raksturu, prātu, zinātkāri un labu atmiņu.
Lasi arī: Valsts policijas aizturējusi pedofilu: Lūdz atsaukties arī iespējamos citus cietušos!
Skolotāja juta, ka puisim ir potenciāls, tāpēc pievērsa viņam vairāk uzmanības, rosināja interesi par vācu valodu un neļāva tikties ar pagalma puikām. No sākuma Volodja vairāk interesējās par sportu nekā par mācībām, bet pēc sestās klases sāka pievērsties mācībām.
Pēc astotās klases nākamais prezidents iestājās skolā ar padziļinātu ķīmijas mācīšanos. Klases biedri atceras, ka Vladimirs jau tad bija ļoti nopietns un principiāls jaunietis, nekad nedeva norakstīt, nepalīdzēja nekādas lūgšanas un pierunāšana.
Putina māte neatbalstīja dēla aizraušanos ar cīņas sportu, sauca to par parastu kautiņu. Vecāku attieksme mainījās, kad uz māju atnāca treneris un pastāstīja par jaunieša sasniegumiem.
Vladimirs divreiz kļuva par Ļeņingradas čempionu: 1973 gadā uzvarēja čempionātā sambo, bet 1975 gadā – džudo. Kopā ar saviem treniņa biedriem piedalījās filmu ”Ižoras bataljons” un ”Blokāde” filmēšanā. Sportistus – džudistus pieaicināja filmēties masu skatos un kā kaskadierus.
