Kas notiek ar alkoholiķu bērnu, kad viņš izaug?

Vecāki alkoholiķi – tas ir ne tikai laimīgas bērnības trūkums bērnam, bet arī milzīgs daudzums psiholoģisku problēmu pieaugušajā dzīvē. Centīsimies aprakstīt galvenās rakstura īpašības, kas piemīt bērniem, kas auguši alkoholiķu ģimenē.

Vecāku alkoholisms bojā ne tikai viņu veselību un dzīvi, bet arī rada dziļas traumas bērnu psihei. ASV pat ir psiholoģiskās palīdzības grupas ne tikai alkohola atkarīgo cilvēku bērniem, bet arī viņu mazbērniem.

Alkoholiķu bērna psiholoģiskais portrets

Bērns, kas aug ģimenē, kur mamma, tētis vai abi vecāki cieš no alkohola atkarības, nezin, kas tas ir -normāli. Galvenā viņa rakstura iezīme ir šaubas.  Nav neviena jautājuma, par kuru viņš būtu pārliecināts par visiem simts procentiem. Viņa šaubīšanās ir attiecināma uz visām dzīves sfērām: attiecībām personīgajā dzīvē, darbā, ar draugiem un kursabiedriem.

Lasi arī: Ģimene nopirka māju, bet tajā izrādījās slepena istaba. Un iekšā viņus sagaidīja iepriekšējais saimnieks, kuram ir jau 124 gadi

Vēl tādi cilvēki praktiski nekad nenoved nevienu lietu līdz galam, pametot iesākto pusceļā. Viņi ir tendēti teikt nepatiesību sīkumos pat, ja tam nav nekādas jēgas, neprot piedot sev, un lamā sevi par katru neveiksmi un kļūdu.

Viņš neprot labi atpūsties, priecāties un būt jautrs, iespējams tāpēc, ka pats sevi neuztver nopietni. Tāpēc viņš pats sev stāsta, ka izklaidēm nav nekāda nozīme dzīvē, un pats tam tic.

Arī personīgās attiecības viņam ir grūti veidot, viņš baidās pielaist sev klāt otru cilvēku, lai tas kļūtu pa īstam tuvs. Nezinot, kā attiekties un traktēt savas jūtas un emocijas, viņš vienmēr ir noslēgts un nedalās savos pārdzīvojumos ne ar vienu. Reizēm emocijas viņu pārpilda tik ļoti, ka viņš ar tām nespēj tikt galā. Taču viņš tajās nedalīsies, jo pirmām kārtām viņu uztrauc apkārtējo atzinīgais vērtējums viņa darbībām. 

Viņš ļoti baidās no pārmaiņām un nervozē, kad notiek kas tāds, ko viņš nespēj kontrolēt. Viņš zina un jūt, ka atšķiras no citiem un cenšas to nomaskēt. Mēdz būt, ka viņš nepiekrīt to cilvēku viedoklim, kam viņš uzticas, bet pastāvīgo šaubu dēļ bieži to maina. 

Izvēloties kaut kādu ceļu, viņš stingri iet pa to pat tad, kad tas viņam nav vairs pa spēkam. Viņš ir nepacietīgs un vēlas visu un uzreiz. Viņam liekas, ka nesaņemot vēlamo šeit un tagad, tas izgaisīs un kļūs nesasniedzams. 

Šeit aprakstītas ir galvenās šo cilvēku rakstura iezīmes, bet patiesībā to ir vairāk. Šie cilvēki arī var ciest no alkohola atkarības. Vai arī kā partneri viņi atradīs sev cilvēku, kas būs atkarīgs. Viņi meklē cilvēkus, kas ir vāji un pastāvīgi cieš, bet mīlestība un draudzība no viņu puses vairāk līdzinās pakalpošanai. 

Paradokss, bet viņu bezatbildība savienojas viņos ar hipertrofētu atbildības sajūtu. Dod priekšroku rūpēm par citiem un izjūt vainas apziņu gadījumā, ja nākas aizstāvēt savu pozīciju. Pastāvīgi meklē iemeslus uztraukumam un ir tendēti uz trauksmi bez iemesla, reti atrodoties dvēseles miera stāvoklī. 

Viņi bieži neredz starpību starp mīlestību un žēlumu, tāpēc arī mīl tos, kam vajadzīga žēlošana. Viņi par katru cenu cenšas saglabāt attiecības, jo viņu vislielākās bailes ir būt atstumtiem. Lai iemācītos paust savas jūtas un atbrīvotos no pastāvīgās nomāktības, viņiem nepieciešams daudz spēka un psiholoģiska darba  ar sevi.  

Visi ir dzimuši bērnībā

Psiholoģiskās traumas, ko cilvēks guvis jau bērnībā, var salauzt viņu pieaugušā vecumā. Viņa mērķis ir kļūt efektīvam, izmantojot viņā ieliktās slēptās iespējas. Pats galvenais ir saprast savas iespējas un problēmas. Atcerieties, ka nav ideālu vecāku, un kaut kādas bailes, trauksmi un kompleksus jebkurš pieaudzis cilvēks paņem sev līdzi dzīvē kā bagāžu. Ja cilvēkam bērnībā nav bijis stresu, viņš nevar veidoties par stipru un veselu personību. Tāpēc pats svarīgākais ir iemācīties pārvērst savas vājības par savu lepnumu. Un to var izdarīt katrs no mums.