Kā jau minējām, šis auto varētu izkonkurēt auto ar tipiskiem elektriskajiem dzinējiem.
Par iemeslu tam kalpo tas, kā šis auto iegūst jaudu, lai pārvietotos – jonu apmaiņas ceļā. Šķīdumi, kuri sastāv no ūdens un dažāda veida sāļu sajaukuma tiek glabāti dažādās tvertnēs un iepumpēti daļēji-caurlaidīgā membrānā (selektīvā barjerā). Šī barjera nošķir šķīdumus, tikmēr ļaujot notikt jonu apmaiņai, no kā rodas elektroenerģija.
Lasiet arī: Honda radījusi mašīnu, kuru var izprintēt ar 3D printeri!
Šāda sistēma rada 48 voltu jaudu, kas darbina četrus 25kW elektriskos motorus, kuri sniedz Quantino aptuveni 106 zirgspēku jaudu. Ar abām tvertnēm pilnām, auto spēj nobraukt aptuveni 1000km, savukārt maksimālais ātrums tiek lēsts ap 200km/h.
“Degvielas” uzpildes process šim auto ir līdzīgs standarta benzīnbākas uzpildei ar vienīgo atšķirību, ka šim auto ir nepieciešami divi dažādi šķīdumi.
Sākumā uzņēmums uzlaboja “Redox” šķidro bateriju tehnoloģiju, kuru 1950. gadā izstrādāja NASA, sniedzot baterijām daudz lielāku jaudietilpību. Tas tika panākts ieviešot vienreiz pielietojamus elektrolītus, kuri ir nekaitīgi un viegli ražojami, līdz ar ko tos ir viegli un lēti aizvietot. NanoFlowcell patentēja arī jaunus augstsprieguma kabeļus. Parasti tie ir biezi un smagi, taču uzņēmums izstrādāja tehnoloģiju, kuras dēļ tie var būt tievi, taču izturēt nepieciešamo jaudu.
Vēl nav zināms, kā noritēs pārrunas, taču iespējams, ka būs pavisam jauna enerģijas ražošanas tehnoloģija, kura darbinās nākotnes transportlīdzekļus!