Nepakļauties dezinformācijas draudiem! Kā karš Ukrainā varētu ietekmēt Latviju?

Bēgļu jautājums

Kariņš apgalvoja, ka ilgākā laika periodā valdība esot strādājusi pie dažādiem iespējamiem scenārijiem, ko Latvija darītu, ja Ukrainā izceltos karš.

Viens no tiem esot arī bēgļu jautājums. Ministru kabinets vakar apstiprināja Iekšlietu ministrijas izstrādāto pasākumu plānu Ukrainas bēgļu uzņemšanai un izmitināšanai. Jau iepriekš iekšlietu ministre Marija Golubeva bija informējusi, ka Latvijai esot skaidrs, kur un kā izmitināt līdz 10 tūkstošiem bēgļu no Ukrainas.

Lasi arī: Ceturtdienas vakarā Kijevas iedzīvotājiem izdalīts liels skaits šaujamieroču

M. Golubeva: “Gan Eiropas dažādas organizācijas, tajā skaitā “Frontex” un patvērumu aģentūra, arī Lietuva un Igaunija ir izteikušas savas prognozes un plānus. Lietuvas iekšlietu ministrs sacīja, ka viņa valsts būtu gatava uzņemt līdz 40 tūkstošiem Ukrainas bēgļu. Runa ir par Ukrainas pilsoņiem, kuri ir cietuši tajās pilsētās, kur jau bijuši vai būs diezgan nopietni uzbrukumi un ir sagrauta infrastruktūra. Mēs ticam Ukrainas tautai, ka tā spēj sevi aizstāvēt līdz pēdējam, bet tas nenozīmē, ka katram sirmgalvim, katrai ģimenei, kur ir mazi bērni, jāpaliek un jācieš sagrautās pilsētās.”

Aizsardzības budžeta palielināšana

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicina Saeimu un valdību pēc iespējas ātrāk vienoties par aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2,5% no IKP. Vakar Ministru kabineta sēdē par to tika runāts. “Neviens ministrs tam neiebilda. Papildu finansējums ir nepieciešams arī iekšlietām, kas attiecas uz valsts iekšējo drošību. Arī pret to nebija iebildumu,” pastāstīja Golubeva.

Taču nauda aizsardzībai tuvākajā laikā netikšot palielināta, jo nevar uzreiz nodrošināt ražošanas procesu un apmācību. NATO ir nolēmusi stiprināt Austrumeiropas valstis, tajā skaitā Latviju, un vakar jau pirmie papildu amerikāņu spēki ir ieradušies Latvijā.

“Šobrīd šeit jau ir 11 valstu karavīri kopā ar tehniku, kas palīdz aizsargāt mūsu zemi un iedzīvotājus. Ceļā vēl ir papildu spēki un bruņojums, tajā skaitā arī no Kanādas. No šā viedokļa mēs varam justies droši,” sacīja Kariņš un uzsvēra, ka Latvija Ukrainai sniedz gan finansiālu, gan militāru palīdzību, un aicināja to darīt arī citas valstis. “Ukrainai ir vajadzīga palīdzība gan naudā, gan militārā graudā,” atzina Kariņš. Viņš ceturtdienas pēcpusdienā devās uz Briseli, lai tiktos ar citu ES valstu vadītājiem un lemtu par turpmākām sankcijām pret Putina režīmu un arī pret Baltkrieviju. Valdības vadītājs uzskata, ka sankcijas, kuras šobrīd ir iedarbinātas, esot spēcīgākas nekā agrāk pieņemtās. Viņš strādāšot pie tā, lai sankciju pakotne tiktu papildināta.

Arī Valsts prezidents Egils Levits ir norādījis, ka “mūsu pienākums ir atbalstīt Ukrainu ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, tai skaitā ieročiem, stiprinot tās spējas pretoties agresoram. Krievija ir jāsoda un jāizolē ar visstingrākajām sankcijām. Latvija ir gatava sniegt Ukrainai arī visu iespējamo humāno atbalstu.”