Profesors nodarbības sāka ar to, ka paņēma rokās glāzi ar ūdeni un pajautāja auditorijā sēdošajiem studentiem:
– Kurš zina, cik sver šī glāze?
Studenti sāka sačukstēties.
– Ap divsimt grami! Trīssimt! Četri simti! – atskanēja izsaucieni.
– Ja godīgi, es pats nezinu tiešu atbildi, – teica profesors. – Bet tas pašreiz nav galvenais. Man ir tāds jautājums: kas būs, ja es turēšu šo glāzi izstieptā rokā 2 minūtes?
– Nekas, – izbrīnīti atbildēja studenti.
– Patiešām, nekas! – turpināja profesors. – bet ja divas stundas?
– Jums sāks sāpēt roka, – teica students.
– Bet ja es turēšu šo glāzi izstieptā rokā visu dienu?
– Visticamāk roka kļūs nejūtīga. Un ir liela varbūtība, ka būs muskuļu sastiepums.
– Bet kā jūs domājiet, vai mainīsies glāzes svars no tā, ka es to turēšu visu dienu?
– Nē, neizmainīsies, – izbrīnījušies studenti saskatījās.
– Un ko darīt, lai mainītu šo situāciju?
– Vienkārši nolikt glāzi uz galda, – ieteica viens no studentiem.
– Tieši tā! – iesaucās profesors. – Iegaumējiet, jaunieši: tieši tā ir ir jādara ar dzīves grūtībām. Padomā par problēmu 2 minūtes – un tā būs tev blakus. Domā par to 2 stundas – un tā sāks tevi uzsūkt. Domā par to visu dienu – un tā tevi paralizēs. No ilgas pārdomāšanas problēmas ”svars” nesamazinās, bet tieši otrādi – palielinās. Tikai darbība palīdz tikt ar to galā. Ļoti bieži vienkāršākā, bet savlaicīgi veikta darbība ir labāka nekā bezgalīgas pārdomas. Atrisiniet problēmu vai nolieciet to malā, citādāk tā ”aprīs” jūs veselu.
[…] Lasi arī: ”Noliec glāzi!” – līdzība par to, kā tikt galā ar problēmām […]