Nūjošana jeb (Nordic Walking) Latvijā uzņem ar vien lielākus apgriezienus. Nu jau gandrīz visi zina, ka nūjošana ir pareiza, biomehāniska staigāšana izmantojot tam speciālas nūjas, lai pilnībā noslogotu visu ķermeni, līdz pat 90% no ķermeņa muskulatūras. Nūjošanu var iedalīt 3 līmeņos: veselības, kas piemērots visiem, fitnesa – uzlabo fizisko sagatavotību un sporta, kas veicina aerobo un anaerobo izturību.
Diezgan daudziem, tomēr, izdzirdot vārdu nūjošana, uzreiz rodas asociācijas ar veselības līmeņa, gandrīz pastaigas tipa nodarbi, taču nu jau gadu, Rīgā, Jaunajā Teikā, nūjošanu fitnesa līmenī piedāvā sertificēta instruktore un nūjošanas trenere Kristīne Spundiņa, kas pārstāv Nordic Fitness Walking.
Ar ko tad atšķiras nūjošana fitnesa līmenī? “Mans mērķis ir parādīt cilvēkiem, ka nūjošana var būt pietiekami intensīva fiziskā aktivitāte, kas piemērota arī jauniem un sportiskiem cilvēkiem, kuri vēlas uzsākt aktīvāku dzīvesveidu vai dažādu iemeslu dēļ nevar vai negrib skriet, kā arī liela loma un pluss ir pilnvērtīga un maksimāla ķermeņa muskuļu grupu iesaiste fiziskajās aktivitātēs. Nūjošanas temps ir pielīdzināms lēnam skrējienam, kad ir iespējams vēl sarunāties savā starpā, šādi treniņi palielina sirds muskuļa spēku un ķermeņa izturību, kas noder augstākas intensitātes nodarbībām nākotnē.” Jāteic gan, ka nūjošanas pozitīvie ieguvumi radīsies vien izmantojot pareizu nūjošanas tehniku, tādēļ trenere iesaka vismaz reizi pievienoties grupai vai konsultēties ar sertificētu nūjošanas instruktoru gan par tehnisko izpildījumu, gan atbilstoša garuma nūju izvēli, instruktoru kontakti pieejami Latvijas Tautas Sporta Asociācijas mājas lapā sportsvisiem.lv.
Nūjošanas trenere Kristīne Spundiņa uzsver ne tikai fiziskos ieguvumus nūjošanā, bet arī emocionālos aspektus, daudzi, kas apmeklē nodarbības nāk pēc darba, kad visa diena pavadīta telpās, tādēļ nūjojot beidzot cilvēks nonāk svaigā gaisā, kas ļauj relaksēties un aizmirst ikdienas raizes, tā ir iespēja pabūt ar sevi. Jāteic arī, ka īsti nūjošanas entuziasti nūjo visu gadu, taču pavasaris ir lieliska iespēja pamēģināt šo fizisko aktivitāti. “Pats galvenais, lai cilvēkam patīk izvēlētā fiziskā aktivitāte, tad arī to gribēsies darīt ilgtermiņā”, tā Kristīne.
Regulāra fiziskā aktivitāte samazina risku no hronisku slimību saasinājumiem par 40%. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktais minimums fiziskajām aktivitātēm ikdienā pieaugušajiem (vecumā 18- 65+ gadi) ir 150 minūtes vidējas intensitātes slodze nedēļā.