Intervija ar ārstu, kurš izārstējās no Covid-19: “Manās plaušās vairs neieplūda gaiss…”

Intervija ar ārstu, kurš izārstējās no Covid-19.
Autors Giampaolo Visetti
12.03.2020.

“Kad vairs nevarēju paelpot, baidījos, ka vairs neredzēšu savu sievu un mūsu četrus bērnus. Līdz tam es aprūpēju citus, kurus skāris koronavīruss. Esmu redzējis, kā pacienti mirst, pazīstu tā [vīrusa-E.K.] agresiju. Tādēļ nopratu, ka iespējams “atvaļinājuma” brīdis ir pienācis arī man”.
53 gadus vecais Bergamo slimnīcas reanimatologs Angelo Vavassori no Treviolo no savas intensīvās terapijas gultas stāsta par to, kā viņš ieslīga Covid-19 murgā un kā no tā atgriezās dzīvē. “Dažu stundu laikā – viņš saka Repubblica – pārgāju no 15 uz 40 ieelpām minūtē. Manās plaušās vairs neieplūda gaiss un es gandrīz zaudēju redzi. Ja esmu šeit, esmu par to parādā saviem medicīnas kolēģiem, kas nav daiļrunīgi varoņi. Grūtākajos brīžos viņi man lika justies mierīgi. Mans tumšo brīžu stāsts daudziem var palīdzēt nepadoties”.

Lasi arī: Nopirku bērnam ūdenī augošu dinozauru: Kādu briesmoni mēs izaudzējām pēc 2 nedēļām

Kā Jūs sapratāt, ka esat inficējies?

“Kopš 22. februāra aprūpēju pirmos inficētos. Kopš 28. mana reanimācijas nodaļa ir rezervēta viņiem. Sestdien, 29. februārī, man parādījās neliels drudzis, taču jāņem vērā, ka šīs ir smagas dienas, un svētdien arī pabeidzu maiņu pusnaktī. Pirmdienas rītā jutos labi, vakarā man jau bija drudzis 38,9”.

Kā Jūs reaģējāt?

“Paracetamols bija bezjēdzīgs. Veicu pāris aprēķinus: ja mani bija skāris Covid-19, tas nevarēja notikt, kad, aizsargāts, ārstēju pārējos inficētos. Tas notika agrāk: saskarē ar maniem ķirurģiskajiem pacientiem. Intensīvā terapija bija pārpildīta, es ieslēdzos istabā mājās”.

Šķir otru lapu un lasi tālāk!

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru