Iespēju brīnumi
Brīnumi rodas no iespējām – un jūsu iedomām par to, ko jums ir pa spēkam izdarīt, kā arī pārliecība, ka jūs esat pelnījuši veiksmi un tās dēļ esat gatavs pielikt pūles. Tomēr, kad neesat labā noskaņojumā – izjūtiet stresu, bailes, satraukumu, nožēlu, aizvainojumu vai jeb kuras citas negatīvas emocijas, – jūs nedomājiet par iespējām, nekaliet plānus, nemeklējiet risinājumu problēmām. Jums nav enerģijas.
Jūs grimstat negatīvu pārdzīvojumu purvā. Tēlaini izsakoties, laiziet savas brūces. Un attiecīgi, palaidiet garām iespējas, jo neredzat neko sev apkārt, izņemot savas ciešanas. Vai jūs kādreiz esat iedziļinājies piedzīvoto negatīvo emociju cēlonī? Nedaudz padomājot, jūs atradīsiet atsevišķu iemeslu katrai no emocijām. Vienmēr atradīsies kaut kas, vai kāds, ko mēs esam gatavi vainot savās neveiksmēs.
Lasi arī: Ko man iemācīja vīra aiziešana no ģimenes?
Mēs kļūdaini uzskatām, ka apstākļi, situācijas un cilvēki, kas neatbilst mūsu cerībām, rada mums sāpes. Ticiet, nav nekā tālāka no patiesības. Garīgā pieredze ir daudz mazāk saistīta ar apkārt notiekošo, bet ir vairāk saistīta ar to, kas notiek mūsos.
Katra sāpīga emocija, kuru jūs esat piedzīvojis, piedzīvojat tagad, vai vēl piedzīvosiet, ir jūsu pašu radīta un absolūti nav vajadzīga.
Piecu minūšu noteikums
Piecu minūšu noteikums skan šādi: ”Nav nekā slikta tajā, ka jūs satraucaties, kad kaut kas nenotiek pēc plāna, bet nedariet to ilgāk par piecām minūtēm!”
Uzlieciet telefonā taimeri pie katras neveiksmes, vilšanās vai jebkura cita nevēlama rezultāta un dodiet sev piecas minūtes laika, lai ciestu. Var burkšķēt, vaidēt, raudāt, žēloties, sist kulaku pret sienu – vispār, dariet visu ko vēlaties…. Bet tikai piecas minūtes.
Šajā laikā jūs dzīvosiet savās izjūtās, bet rāmītis neļaus tajās iegrimt pārāk dziļi. Tāda pieeja palīdz neiestigt melnajā emociju caurumā, kur vairākums cilvēku staigā pa apli un tāpēc jūtas briesmīgi.
Pēc taimera izslēgšanas, skaļi sakiet: ”Es nevaru to mainīt”, tādā veidā atzīt, ja situāciju nevar mainīt, tad arī pretoties tai nav jēgas – tas ir ne vien bezjēdzīgi, bet arī mokoši.
Piecu minūšu noteikuma efektivitāti izskaidro izpratne, ka tie nav pārdzīvojumu, apstākļi vai notikumi – emocionālu sāpju cēlonis, bet nevēlēšanās pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, un turpināt virzīties uz priekšu. Kad spītējot sakām: ”Tas nevar būt! Es negribu! ” – mūs pārņem sāpīgas un bezjēdzīgas emocijas.
Neatkarīgi no tā, cik ilgi jūs ciešat – piecas minūtes, piecas stundas vai piecus gadus – pretestība un nožēla pastāvīgi atbalsta šīs sāpes. Bet tiklīdz jūs pieņemsiet notikušo, jūs kļūsiet brīvs.