Atbalsta trūkums
Cik bieži jūs piekrītoši mājāt ar galvu, kad kāda kaimiņiene nepatiesi apvainoja jūsu bērnu kādā nebijušā notikumā. Bet nevajadzēja jau neko daudz – noskaidrot, kas tad patiesībā notika. Ja jūs nekad nenostāsieties sava bērna pusē, tad viņš jums to nekad nepiedos. Viņam būs izveidojies iespaids, ka gan kaimiņienei, gan piekasīgai skolotājai, gan kādam vīrietim veikala rindā, vecāki noticēs uzreiz, nevis savam miesīgam bērnam.
Sods svešinieku klātbūtnē
Vēl sliktāk ir tad, ja tūlīt pēc apsūdzībām, jūs izrādiet savu stingro vecāku nostāju un sākat strostēt, vai pat fiziski iespaidojat savu bērnu svešinieku klātbūtnē. Ziniet ko izjūt jūsu bērns, uzklausot jūsu apvainojumus, un ar acu kaktiņu redzot apmierinātās sūdzētāju fizionomijas? Apvainojumu, dusmas, bailes un pilnīgu vientulību. Vai to jūs vēlējāties panākt ar savām audzināšanas metodēm?
Nepārtraukta izsmiešana
Aizturiet savu sarkasmu un filtrējiet savus neizdevušos jokus. Bērni vienmēr atcerēsies jūsu neveiklos jokus par viņu trūkumiem. ”Oho, kāds tev bardaks istabā. Brīnums, ka tu vēl neesi sācis rukšķēt kā cūka! ” . Ticiet, ka tāda izsmiešana paliks prātā bērnam uz visiem laikiem.
Mīliet savus bērnus, uzklausiet, pat ja viņam nav taisnība – kādreiz noder piekāpties.