Salonu jau tūdaļ pabeigs no jauna pāršūt. Darba procesā vēl ir sēdekļi, stikli, durvis.
Viens biedējošs elements arī saglabājies – speciāla atvere autobusa aizmugurē, kas lieki noderētu kara gadījumā.
Interesanti, ka durvju atvēršanās mehānisms strādāja no augšas, nevis no apakšās, kā tas bija 677.
Balstoties uz arhīva fotogrāfijām, tika atjaunota ne tikai oriģinālā krāsa, bet arī dažādi dekoratīvie elementi un detaļas.
Saimnieka vizītes laikā bija pabeigti krāsošanas darbi: krāsotājs vēl uzklāja svītras, kuras bija uz autobusa pakaļgala un vadītāja durvīm.
Tagad vēl palikuši remontdarbi pie autobusa virsbūves un daži iekšējie darbi. Taču nākotnes darbs ir vēl grūtāks un vienlaikus daudz dārgāks – saimnieks grib, lai autobuss ir darba kārtībā un braucošs. Tam jau ir iegādāts ZIL-130 dzinējs (pagaidām gan bez visām citām tam nepieciešamajām detaļām). Kopumā būs vajadzīgs nokomplektēt transmisiju (šajā gadījumā hidromehānisko automātisko kārbu, kas ir Ļvovas ražojums LAZ-695ZH2, kāds bija 677., taču ar citiem kardāniem), jāuztaisa no nulles pneimatisko sistēmu (uz to balstāmas bremzes un daudz kas cits), kā arī jāierīko visa elektronika (pašlaik meistari griestos taisa atveres, lai elektrovadiem būtu novadi).
Avots: drive.ru