Lūk, kādas vecumdienas es novēlu sev un jums!

Žanna Luīze Kalmāna – franču ilgdzīvotāja, kura skaitās vecākā no jebkad dzīvojošajiem cilvēkiem uz zemes, kuras dzimšanas un miršanas dati ir dokumentāli reģistrēti. Viņa uzstādīja pasaules rekordu mūža ilgumam – 122 gadi un 164 dienas. Acīmredzot, liktenim patika kā dzīvo Kalmānas kundze. Viņa ir vienīgā zināmā persona, kas sasniegusi 120 gadu vecumu. Viņa arī noturēja titulu ”vecākā dzīvā persona uz Zemes”, ilgāk nekā jebkurš cits ilgdzīvotājs. 

Žanna ir francūziete, dzimusi Orlī. Kad uzcēla Eifeļa torni, viņai bija 14 gadi. Tajā laikā viņa tikās ar Van Gogu. ”Viņš bija netīrs, slikti ģērbies un drūms” , – paziņoja viņa par gleznotāju intervijā 1988 gadā par godu viņa simtgadei.

85 gadu vecumā viņa nodarbojās ar paukošanos, bet 100 gados – brauca ar velosipēdu. 114 gados viņa filmējās kino, 115 gados pārcieta gūžas operāciju, bet 117 gados atmeta smēķēšanu. Vienkārši viņai, gandrīz redzi zaudējušai, bija nepatīkami vienmēr kādam prasīt piesmēķēt.
90 gados Žanna, kurai nebija mantinieku, noslēdza līgumu ar 47 gadīgo juristu Raffi: viņam bija jāpārmanto vecās sievietes māja par to, ka viņš katru mēnesi  maksās viņai īri līdz viņas miršanas laikam. Mājas vērtība bija aptuveni vienāda ar to, kuru viņš varētu samaksāt 10 gadu laikā. Tomēr liktenis nevarēja noturēt smaidu. Raffi ne tikai maksāja Žannai 30 gadu garumā, bet nomira ātrāk par viņu, savos 77 gados, bet maksāt pēc likuma turpināja viņa atraitne.

Līdz pēdējām dienām Kalmānas kundze saglabāju gaišumu un prāta skaidrību. Kad Žannai 120 dzimšanas dienā jautāja, kāda, pēc viņas domām, būs nākotne, kundze deva ģeniālu atbildi: ”Ļoti īsa.”

Lasi arī: “Vēlāk” – sinonīms vārdam ”nekad”

Žannas Kalmānas citāti un dzīves noteikumi: 

-Katrā vecumā ir sava laime un savas problēmas.
-Jaunība – dvēseles stāvoklis, nevis ķermeņa. Tāpēc es vēl esmu jauna meitene, vienkārši pēdējos 70 gadus slikti izskatos.
-Man ir tikai viena grumba, un es pašlaik sēžu uz tās.
-Visi mazuļi ir skaisti.
-Dievs par mani ir aizmirsis.
-Esmu iemīlējusies vīnā.
-Vienmēr smaidiet. Tā es izskaidroju savu ilgo dzīvi.
-Ja nevarat kaut ko izdarīt, tad nepārdzīvojiet par to.
-Man ir milzīga vēlme dzīvot un ir laba apetīte, īpaši uz saldumiem.
-Es nekad nelietoju skropstu tušu, jo daudz smejos līdz asarām.
-Es slikti redzu, slikti dzirdu un jūtos slikti, bet tas viss ir nieks.
-Man liekas, ka es nomiršu no smiekliem.
-Man ir dzelzs kājas, bet ja atklāti, tās ir sākušas pamazām rūsēt.
-Es guvu labsajūtu katrā gadījumā, es ievēroju morāles principus, un man nav ko nožēlot. Man paveicās.

Kādas intervijas beigās kāds korespondents teica viņai: ”Tiksimies! Varbūt nākamgad…” Uz to Kalmāna kundze atbildēja: ”Kāpēc gan nē? Jūs nemaz tik slikti neizskatāties! ”