40 gados Francs Kafka (1883-1924), kurš nekad nav bijis precējies un viņam nav bijis bērnu, pastaigājās pa parku Berlīnē, kad satika meitenīti, kura raudāja, tāpēc, ka pazaudējusi savu mīļāko lelli. Viņi abi ar Kafku nesekmīgi meklēja lelli.
Kafka teica, lai meitenīte gaida viņu tajā pašā vietā otrā dienā un viņi atgriezīsies meklēt lelli.
Viņi meklēja nākošajā dienā, bet neatrada, un tad Kafka uzdāvināja meitenītei zīmīti, ko it kā rakstījusi viņas lelle. Tajā bija rakstīts: ”Lūdzu, neraudi. Es devos ceļojumā, apskatīt pasauli. Uzrakstīšu par saviem piedzīvojumiem” .
Tā sākās stāsts, kurš turpinājās līdz pat Kafkas nāvei.
Kafka satikšanās laikā lasīja lelles zīmītes, kur tika aprakstīti piedzīvojumi un lelles pļāpāšana, ko meitene atzina par burvīgu. Beigās Kafka atdeva meitenei lelli, kura it kā atgriezās Berlīnē(lelli viņš nopirka jau iepriekš).
Lasi arī: Nokarenie istabas augi, kas apbur ar savu skaistumu
”Šī nemaz nav līdzīga manai lellei”, – teica meitene.
Kafka viņai iedeva vēl vienu vēstuli, kurā lelle rakstīja: ” Mani ceļojumi mani izmainīja” . Mazā meitene apskāva lelli un laimīga aiznesa to mājās.
Pēc gada Kafka nomira.
Pēc daudziem gadiem pieaugusī meitene atrada lellē noslēptu vēstuli. Mazajā Kafkas rakstītajā vēstulē bija rakstīts:
”Viss, ko tu mīli, visdrīzāk pazudīs, bet beigu beigās mīlestība atgriezīsies citā veidā”.
[…] Lasi arī: Mīlestība vienmēr atgriezīsies – vienā vai otrā veidā […]