Svarīgi signāli vecākiem: 9 pazīmes, ka jūsu bērns ir depresijā un ko ar to darīt

Pievērsiet uzmanību šādām izpausmēm:

Bērns pastāvīgi ir noguris, daudz guļ; Atšķirībā no parastas neizgulēšanās, problēmas ar miegu kļūst regulāras, bērnam ir grūti aizmigt, bieži mostas, bieži pat stundām nevar atkal aizmigt. Sakarā ar to viņš jūt pastāvīgu nogurumu, staigā miegains, zem acīm parādās zili riņķi. Ja bērns ir skolnieks, viņa uzvedības mainās un sekmes pavājinās.

Pazūd smiekli, sasmīdināt un uzjautrināt nav iespējams; Bērns vienkārši neizrāda interesi un vēlmi izklaidēties, spēlēties. Pat ja pieaugušie vai draugi īpaši cenšas sasmīdināt, tad vairāk par greizu smaidu, bet visbiežāk par dusmām, neko vairāk nespēj panākt.

Lasi arī: 5 lietas, ko cilvēki ar augstu intelektu dara citādāk

Laimīgas  atmiņas neizraisa nekādas emocijas; Depresija bērniem un pusaudžiem noved pie pastāvīgas grūtsirdības, neizrāda nekādu interesi ne par ko. Ja kādreiz kāds sens, jautrs notikums izraisīja smieklus un emocijas, tad tagad nav nekādas reakcijas. Bērns pārstāj sapņot, runāt par nākotni, zaudē interesi par apkārt notiekošo.

Paaugstināta raudulība; Kad agrāk bezrūpīgs un jautrs bērns, pārvēršas raudošā bērnā, kas šņukst bez iemesla – tas ir viens no galvenajiem simptomiem par depresīvu stāvokli. Mazulim nekas neizdodas, viņš satraucas par jebkuru sīkumu, bet lielākas problēmas (ar mācībām, konflikti ar draugiem) pilnībā izsit viņu no sliedēm.

Pilnīga apātija un vienaldzība; Bērns pēkšņi zaudē interesi par agrāk mīļajām nodarbēm, negrib apmeklēt mīļāko pulciņu vai sporta nodarbības, pametis novārtā suni, nesatiekas ar draugiem – arī tie ir simptomi, kas norāda uz depresiju jauniešiem un bērniem.

Sūdzības par veselību; Bērns visu laiku sūdzas – vēders sāp, tad galva, tad acīs tumst, tad kaulus lauž. Pat ārēji redzams, ka viņš ir pastāvīgā spēku zudumā.

Aizkaitinātība un naidīgums; Bērns vai pusaudzis ne tikai noslēdzas sevī, attālinās no tuviniekiem, bet naidīgi reaģē uz jautājumiem un vēlēšanos palīdzēt. Pat uz pilnīgi nevainīgiem vārdiem, tas reaģē agresīvi.

Pastāvīgs nemiers; Bērni visbiežāk atrod sev iedomātas problēmas, sāk tās attīstīt un noved sevi pastāvīgā nemiera stāvoklī. Neredzot reālu atrisinājumu tie krīt izmisumā.

Nodara sev pāri; Ļoti ielaistos gadījumos bērni pat var sev nodarīt pāri – sagriezties, apdedzināties, ko viņš ļoti slēpj no apkārtējiem. Nodarot sev sāpes, viņš novērš sevi no uzmācīgām domām un dod satricinājumu ķermenim.

Kā atbrīvot bērnu no depresijas

Ko darīt vecākiem, ja bērnam ir depresija un vai to var izdarīt pašu spēkiem. Kādu uzvedības līniju izvēlēties – atkarīgs no jums. Vislabāk ir vērsties pie speciālista.

Ievērojiet šādus nosacījumus:

• Nenosodiet bērnu un nekritizējiet;
• Nemeklējiet vainīgos;
• Neizsakiet skumjas prognozes un neizrādiet lieku uztraukumu;
• Esiet pret bērnu godīgs, paskaidrojiet, ka bez viņa palīdzības un līdzdalības nevarēs uzveikt slimību;
• Nesakiet, ka viņa izjūtas – tas ir nieks, ka pāries pats no sevis;
• Neatstājiet bērnu vienatnē;
• Kontrolējiet dienas režīmu, uzturu un miegu;
• Piedalieties terapijā, kuru noteiks speciālists.

Bērnu un pusaudžu depresija ir bieža, nopietna slimība, bet pilnībā izārstējama, ja neļauj tai ieilgt. Bērnam pietiek, ja saņem kvalitatīvu psihologa palīdzību un atbalstu un depresija tiks pārvarēta bez jeb kādām sekām un neaizņems ilgu laiku. Bet vislabākā ir profilakse – esiet vienmēr ar saviem bērniem, atbalstiet viņu un tad neviena depresija viņam nedraudēs.