Vienas kāzu kleitas stāsts: 85 gadi un 4 paaudžu sievietes apprecās vienā kleitā

Ģimenes tradīcijas ir svarīgas ikviena cilvēka dzīvē. Turklāt dzīve ir kļuvusi tik strauja – brīvas attiecības, ātruma izjūta, spontānums un izsmalcināti pirkumi. Bet lielākā vērtība ir un paliek cilvēku atmiņās, pieredzētajās emocijās, kas saistās ar mūsu ģimeni un draugiem.

Šodien jums pastāstīsim stāstu par kādu kāzu kleitu, kuras vēsture aizsākās 1932. gadā. Kleitas šuvēja bija Marija Terēze Moreno, talantīga juna šuvēja no Meksikas, kas pārcēlās uz Losandželosu. Amerikā viņa saderinājās ar “Universal Pictures” karikatūristu Manuelu Moreno. Meitene iemīlēja kleitu, kuru redzēja kādā kāzu salonā un no zīda šuva ko līdzīgu.

Ģimenē piedzima četri bērni – divi dēli un divas meitas. Visu šo laiku kleita tika rūpīgi glabāta pūra lādē. Kad pienāca vecākās meitas Anitas laiks laulībām, tad viņa no kleitas atteicās un tika šūdināta cita.

Lasi arī: Kā izvērties piecīšu mammas liktenis pēc vīra aiziešanas. Kā izskatās bērni, kuriem drīz būs 4 gadi

1983. gadā Marta (Anitas meita) gatavojās precībām. Viņa gribēja vilkt mātes kleitu, bet tā bija slikti saglabājusies. Tad viņa atcerējās par vecmāmiņas kleitu. Meitene kleitu aprakstīja kā “krēmīgu zeltu ar maigu sviesta tekstūru”. Kleita bija saglabājusies lieliskā stāvoklī.

1997. gadā Martas māsa Elēna apprecējās vecmāmiņas kleitā un tā atkal nostāvēja pūra lādē vēl 20 gadus, pacietīgi gaidot nākamo valkātāju.

Ceturtā līgava bija Martas meita: “Es zināju par leģendāro kleitu, taču tas nebija reāli, līdz es pati saderinājos. Pēc saderināšanās es devos uz vecmāmiņas Anitas mājās, lai kleitu piemērītu. Kad to uzmērīju, tad sapratu, ka kleita ir īstā!”

Protams, ka kleita tika mazliet pielabota katras līgavas vajadzībām un prasībām.

Šis aizkustinošais stāsts iedvesmo un dod cerību, ka mēs nepārstājam novērtēt un cienīt savas ģimenes saknes, vērtības un tradīcijas.