Kāpēc daudzi domā, ka vienīgais pareizais veids ir atteikties no visa bērna dēļ? Vai tad ir slikti, ja bērnu audzina laimīga, ar dzīvi apmierināta māte, kura pārraida pozitīvu attieksmi pret dzīvi? Galu galā arī bērns iemācīsies būt laimīgs. Būt mātei noteikti ir nest upuri. Tā domā daudzas mātes. Turklāt tas nav saistīts ar bērna vecumu. Zīdainis vai pabeidzis universitāti – nav svarīgi. Svarīgi – nodrošināt viņam komfortablu dzīvi. Atteikties no visa bērna dēļ, tas ir strupceļš.
Iemācīties būt laimīgam
Diezgan izplatīts ir pieņēmums, ka bērns ir Visuma centrs, ka viņa dēļ mātei jānoliek sava dzīve uz altāra, lai tikai eksistētu bērna dēļ. Šiem pieņēmumiem vairāk ir pakļautas mātes: piedzimst bērns – viss pārējais paliek otrajā plānā. Mātes loma kļūst galvenā, atstājot aiz tās visas pārējās sievietes lomas. Tā nemanot pazūd dzīves garša. Sieviete tik ļoti iegrimst rūpēs par bērnu, ģimeni, ka tas pāriet uz viņas tuviniekiem, kas nemaz īsti neiebilst, ka par tiem arī parūpējas. Viņa pati sevī uztur šo upurēšanās uguni – ” lai tikai bērns būtu laimīgs”, – domā sieviete, aizmirstot par sevi, savām vajadzībām un interesēm.
Lasi arī: Kā atbrīvoties no jebkādām negatīvām emocijām tikai piecu minūšu laikā
Bērni
Bet kā ar bērnu? Viņš uzsūc sevī pieredzi, atdarinot pieaugušos. Redzot mammas uzvedību, mācās eksistēt vidē, kas pilna ar ierobežojumiem. Sieviete, kam prioritāte ir rūpes par citiem, ir nogurusi, trauksmaina, bez prieka. Bērni – kā emocionālu stāvokļu barometri, un viņi nolasa no mammas sejas neīstu, izmocītu smaidu. Viņu pieredze bagātinās ar vainas apziņu: ”Mamma ir skumīga manis dēļ’.’ Kopējot māti, bērns sāk slēpt savu neapmierinātību aiz smaida.
Šķir otru lapu un lasi tālāk!