Neirobiologi apgalvo, ka katru vakaru vecāki zaudē neticamas empātijas iespējas attīstīšanu bērnā, kā arī zaudē labvēlīgu uzvedības scenāriju sēšanu, kā arī konfliktu risināšanas māku, ja nepareizi lasa priekšā bērnam grāmatas. Nākamajā reizē, kad esat nonākuši līdz daļai, kurā grāmatas galvenajam varonim ir jāpieņem svarīgs lēmums, apstājieties un pajautājiet bērnam: “Ko tu darītu, ja būtu viņa vietā?” Pārdomas ir ļoti spēcīgs mācīšanās un sevis izzināšanas veids. Un bērns diez vai aizmirsīs grāmatu, kurā tiek iesaistīts šādā veidā, ieņem varoņa vietu, vai mēģina izprast viņa jūtas un motīvus!
.jpg)
Pētījumi pierāda, ka bērna iesaiste lasīšanā, ietekmē viņa iesaisti un izpratni dzīvē. Ja vēlaties, lai bērns ilgi pēc tam vēl atceras grāmatu, kuru nupat lasījāt, tad mēģiniet viņā izraisīt empātiju, emocijas un izpratni par tajā notiekošo. To sasniegt ir ļoti vienkārši:
Lasi arī: Vīrs pameta ģimeni. Atvadoties sieva viņam teica: “Kādudien mēs vēl iedzersim tēju!”
-Lasot veidojiet mīmikas, ka raksturīgas grāmatas varoņiem un situācijām.
-Ieturiet dramatiskas pauzes, izdzīvojiet dialogu krāšņumu un arī pats iedomājieties sevi grāmatas varoņa vietā.
-Ja vēlaties raudāt – raudiet!
-Periodiski novērsiet uzmanību no stāsta ar dažādiem izsaucieniem: “Nu kā? Kāpēc viņš tā izdarīja? Kas notiks tagad?”
-Iesaistiet bērnu diskusija mirkļos, kad vēlaties noskaidrot, kas tad varētu notikt tālāk.
Aktīva klausīšanās, atšķirībā no pasīvās klausīšanās, burtiski liek smadzenēm darboties: tiek aktivizēta sinaptiskā plastika, kas uzlabo neironu savienojumu. Un sinaptiskā plastika ir galvenais mehānisms, kas liek atmiņai darboties, veicina empātijas trenēšanu un attīstību.
Pēdējā laikā daudzi ir sākuši runāt par empātiju, par emocionālo intelektu un tās patiešām ir svarīgas prasmes, kas bērnos ir jāattīsta. Empātija ilgtermiņā bērnam dāvā neatsveramas īpašības un dzīves “labumus”: empātiski cilvēki ir apmierinātāki ar dzīvi, viņiem ir labākas attiecības ģimenē, darbā, mazāks šķiršanās procents… Lai attīstītu šādas prasmes, ir vērts “piestrādāt” pie lasīšanas proces un tajā ieguldīt vairāk enerģijas.
(Materiāls sagatavots blastoties neirobioloģijas profesores Ērīnas Kleibojas publikāciju žurnālā “Psychology Today”.)