“Mamma ir vislabākā, lai arī kāda viņa būtu!” – tas ir viens no populārākajiem saukļiem. Pat vislabākās mammas pieļauj lielas kļūdas, par kurām var dārgi maksāt. Lūk, galvenās pazīmes, ka esat slikta māte.
Strīdēties pat par patiesību. Ja bērns ir atradis sevī spēku un vīrišķību atzīt savas kļūdas (pašam tuvākajam cilvēkam!) un izstāstījis jums apkaunojošu un briesmīgu noslēpumu. Bērns gaidīja uzticēšanos un piedošanu, bet joprojām tiek sodīts.
Strīdēties svešinieku klātbūtnē. Tas attiecas arī uz citu radinieku klātbūtni – vecvecāku, brālēnu un māsīcu klātbūtnē. Publiskas scēnas pazemina bērna pašvērtējumu un padara ļoti ievainojamu. Tas pazemo.
Lasi arī: “Vai vari pavadīt vienu dienu nekritizējot nevienu?” Dziedātāja Pinka izaicina visus
Pastāvīgas pavēles. “Ej gulēt, sakārto rotaļlietas, mazgā rokas, izpildi mājasdarbus…” protams, tas patiešām ir jāda, bet neviens cilvēks nevar izturēt bezgalīgu monotonu pavēļu straumi, kurā nav iedrošinājumu, atzinības un sirsnīgu vārdu.
Nebūt klātesošai. Tas nenozīmē fizisku prombūtni, bet garīgu klātbūtni. Kad bērns pirmo reizi pats uzvelk bikses un ar lepnumu to rāda mātei, bet viņa uzkliedz bērnam kaut ko, ka tagad runā pa telefonu.
Visu laiku salīdzināt ar citiem. Redzi, cik labi mācās draudzenes dēls. Redzi, cik tas un šitas dara to un šito, un pietam tik labi! Ne tā kā tu… Un neviļus bērnam ienāk prātā doma – kāpēc tad es esmu vajadzīgs?
Nekad neuzslavēt par sasniegumiem. Sasniegumi var būt tik dažādi – citam tā būs laba atzīme, citam izcili konstruēta piramīda. Bet rezultāts vienmēr ir viens: māte ir vienaldzīga.
Noliegt viņa jūtas. Neraudi! Zēni neraud! Ko tu visu laiku jautrojies, kā tāds muļkis. Un bērns pakāpeniski pierod pie tā, ka viņam nav tiesību uz savām emocijām.
Nemācīties ar darbu. Protams, daudz vienkāršāk pašai ir ātrāk uzvilkt, nolikt, bet ilgtermiņā tas nedod nekādus rezultātus.
Rādīt sliktu piemēru. Bērni visu pārņem no vecākiem – gan labo, gan slikto. Vai vēlaties, lai bērni ir drosmīgi, gudri un strādīgi? Sāciet ar sevi!
Nekad nepiedāvāt izvēli. Persona nekad neveidojas pilnvērtīga diktatūras apstākļos. Pieņemt patstāvīgus lēmumus ir fundamentāli svarīgi pat maziem bērniem. Kaut vai mazi sīkumi – došanās uz rotaļu laukumu vai vienkārši pastaiga.
“Nopirkt” bērnu ar lietām. Protams, bērnus vajag palutināt un iepriecināt, bet mantām nevajag kļūt par tuvības aizstājējām.
Darīt VISU bērna labā. Bērns, kurš ir pasargāts no visas pasaules un kuram nav dotas tiesības pat uz mazāko kļūmi, izaugs bezpalīdzīgs un nespējīgs uzņemties atbildību par savu dzīvi.