Oriģinālās automobiļa montāžas lapas kopija uzrāda auto piegādi tā pirmajam īpašniekam – tā 1959. gada 8. augustā tika nogādāta Džozefam Peintonam.
Otrais šī auto īpašnieks 1966. gadā, doktors Frī, kas bija entuziasts un profesionāls inženieris, iegādājās šo auto, lai aizvietotu savu Svecia Red AC Cristol kabrioletu, kuru viņš bija nodēvējis par Džezabellu, par godu 1950. gada Frenkija Leina dziesmas hītam “Džezabella” (en. “Jezabel”). Skumji, bet šis automobilis tika norakstīts, un Mark 3 tika pārkrāsots Svecia Red (sarkanā krāsā). Krāsa tika speciāli pasūtīta, un tā pēcāk dzima “Džezabella 2”.
1967. gadā tika nomainīts auto diferenciālis un pakaļējā ass, bet 1968. gadā Lova Vaitlīfs nomainīja jaunu motora pārsegu, lai tas pēc iespējas vairāk pieskaņotos Svecia Red sarkanajai “Džezabella 1” auto krāsai. Doktors Frī ap šo laiku plānoja vest auto uz ASV, bet Lova Vaitlīfs noorganizēja auto transportēšanu ar kuģi uz Ņujorku, kur ostas streiku dēļ auto piegādāšanas datums tika aizturēts līdz 1969. gada februārim.
Regulārās AMOC (“Aston Martin Owners Club”) sanāksmēs un sacīkšu kluba tikšanās ASV, šis auto ļoti bieži piesaistīja skatītāju pūļus Ņujorkā, kad tas tika, piemēram, vienkārši noparkots vai pat stāvēja pie sarkanās gaismas.
Kad auto tika pārkrāsots un 1970. gadu beigās atgriezās atpakaļ Apvienotajā Karalistē, 1980. gadu sākumā ir uzņemti arī auto kadri no AMOC tikšanās.
Šis auto tika dāvināts doktora Frī dēlam viņa 21. dzimšanas dienā 1992. gadā. Taču, tā kā pastāvēja ļoti augsts risks, ka auto varētu iekļūt satiksmes negadījumā, kā arī augsto apdrošināšanas izmaksu dēļ, auto tika apklāts ar smagu brezenta drānu, kur tas skumji visu šo laiku vientuļš stāvēja dārzā.
“Post Vintage” ieguva šo auto savā īpašumā 2013. gadā, kad arī tika uzsākta pilnīga auto restaurācija.
Šķir otru lapu, lai redzētu, kā auto izskatās TAGAD pēc restarurācijas (+ VIDEO ar restarurācijas gaitu)