Ņikitinu vecākais dēls Aleksejs dzīvo Londonā un tagad viņam ir 60 gadu. Viņš ir beidzis pedagoģisko institūtu ar fizikas un astronomijas grādu un strādājis kādā elektronikas uzņēmumā. Londonā viņš ir ieprecējies. Pāris audzina divus bērnus.
Antonts bija otrais Ņikitinu dēls. Šobrīd viņam ir 59 gadi. Viņš ir beidzis Universitātes ķīmijas fakultāti un ieņem vadošu amatu ražošanas nozarē. Viņam ir 2 bērni.
Olga, 57 gadi, ir beigusi Maskavas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Viņa izveidoja veiksmīgu karjeru – vadošā amatā lielā uzņēmuma juridiskajā nodaļā. Olgai ir divas meitas.
Annai Ņikitinai šodien ir 55 gadi. Viņa pabeidza medicīnas skolu un vairākus gadus strādāja par medmāsu, pēc tam pārgāja uz loģistiku. Annai ir četri bērni.
Lasi arī: 7 mīti par epidurālo anestēziju
Jūlija, 52 gadi. Beigusi Maskavas Kultūras institūtu. Viņa strādā par žurnālisti. Audzina divas meitas.
Ivans, 50 gadus vecs. Beidzis radio un televīzijas studijas. Kopā ar sievu audzina piecus bērnus.
Ļuba, 49 gadi, viņa ir beigusi bibliotēkas studijas. Viņa strādāja tikai 3 gadus, pēc tam kļuva par mājsaimnieci. Ļubai ir 10 bērni.
Kā redzam, visiem Ņikitinu bērniem ir ģimenes. Un trīs no viņiem kļuva par vecākiem daudziem bērniem. 5 no 7 bērniem absolvēja augstskolu. Ņikitini oficiālā vietnē runā par to, kā vecāku izglītības metodes viņus ietekmēja. Viņi visi apgalvo, ka viņiem ir laba veselība. Tāpat viņi turpina norūdīt arī savus bērnu, bet ne ar tik ekstremālām metodēm.
Absolūti visi saka, ka viņu vecāki viņos ir ieaudzinājuši mīlestību uz lasīšanu. Skolā viņiem visiem bija viegli mācīties, un viņiem nebija problēmu ar iegaumēšanu.
Bet, no otras puses, Ņikitini saskārās ar psiholoģiskām problēmām. Katrs no viņiem atgādina, ka bija grūti atrast kontaktu ar klasesbiedriem, kuri bija pat vecāki par vairākiem gadiem. Turklāt, pateicoties lēkšanai pāri klasēm, daudz bija jāpierod pie jauna kolektīva.
Neviens no Ņikitinu bērniem šīs metodes neatkārtoja uz saviem bērniem. Tāpat viņus ir ietekmējusi slava, kas kritusi pār ģimeni. Un viņiem ir dažādi izaicinājumi, veidojot savas ģimenes.
Acīmredzot, Ņikitinu vecāku metodes nepalīdzēja viņiem izaudzināt brīnumbērnus un galu galā viņi ir nonākuši pie tādiem pašiem sasniegumiem, kā gandrīz ikviens no mums.
Es domāju, ka Ņikitinu metodoloģiju var izmantot tikai daļēji. Un šodien ir grūti iedomāties lielu ģimeni, kurā vecāki veltītu tik daudz uzmanības un laika savu bērnu attīstībai. Galu galā tik liela ģimene ir jābaro, un mūsdienas – tie nav padomju laiki.