Fascija laika gaitā kļūst sausa un dehidrēta. Fascijai ir ārkārtīgi daudz definīciju, lūk, vienkāršākā no tām.
Fascija (med.) ir saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus.
Osteopātijā fascija ietver: blīvus saistaudus, aponeurozi, vaļīgus saistaudus (piemēram, membrānas zemādas saistaudu slāni), citus vaļīgus saistaudus (piemēram, zemādas taukaudus), locītavu kapsulas, orgānu kapsulas, muskuļu starpsienas, cīpslas, saites u.c.
Fascija mūsu ķermenī ir visur un tā ir nepārtraukta sistēma, kad veido cilvēka ķermeņa mīksto skeletu.
Lasi arī: Kā skaisti reaģēt uz rupjībām? Frāzes, kas neitralizē aizvainojumus
Fascija sastāv no kalogēna, elastīgas „gļotveida” substances. Fascijai ir atšķirīgs blīvums.
Cīpslas, saites, periosts (aptver kaulu audus), epomiziums (apņem muskuli), perimiziums (aptver muskuļu šķiedru grupas, veidojot grupas), endomiziums (aptver atsevišķas muskuļu šķiedras), locītavu kapsulas un membrānas, apkārt esošie orgāni, nervi, muguras un galvas smadzenes – tā ir fascijas sistēma. Ārsti to pēta kā 3 dimensiju tīklu. Džons Aplendžers raksta, ka fascija ir „labirints, kas ļauj ceļot no vienas vietas ķermenī uz otru, nekad nepametot fasciju.”
Fascija zem mikroskopa. Tā izskatās mitra, vai ne? Tāpēc, ka tā 70% sastāv no ūdens.
Šķir otru lapu un uzzini, kas jādara, lai fascija būtu vesela!
[…] Lasi arī: Kas ir fascija? Un kāpēc ir tik svarīgi par to zināt […]