Pelējums ir viena no vecākajām dzīvības formām uz planētas. Šo mikrorganismu grupā ir gan bīstamās gan drošās sugas. Cilvēkam nekaitīgās sugas tiek izmantotas medicīnā un pārtikā. Pārējās var kļūt par nopietnu apdraudējumu mūsu veselībai.
Pelējums parasti veidojas uz produktiem, kas ilgi glabājas mitrumā. Vairums cilvēku tādu ēdienu vienkārši izmet, bet daži tikai nogriež bojātās vietas un pārējo apēd, nedomājot par to, ko tas nodara veselībai.
Lasi arī: Skaistums prasa upurus? Kā pašlaik izskatās Amerikas skaistākā meitenīte
Kāpēc pelējums ir bīstams?
Pelējums izstrādā toksīnus un indes, kas negatīvi iedarbojas uz dzīviem organismiem, izraisot mikozes. Zinātnieki šo sēnīti sauc par kluso slepkavu. Pelējums uz pārtikas, tiek uzskatīts par visbīstamāko. Galu galā, norijot šādu pārtiku, ķermenī nonāk pašas sporas, gan visa sēnīšu sistēma, kurā ir milzīga bīstamo vielu koncentrācija. Pie tam šī sēnīte ir bīstama ne tikai ēdot inficētus produktus. Pat kontakts ar tādu produktu var būt par iemeslu ekzēmai, dermatītam, alerģijai. Bet ieelpošana var beigties ar iesnām, stipru klepu un pat ar bronhiālo astmu.
Ko darīt ar sapelējušiem ēdieniem?
Cilvēki, kas atrod sapelējušu ēdienu, dalā divās ”nometnēs”: vieni uzreiz tos izmet, bet otri, domājot, ka tas nekaitēs, turpina tos lietot. Bet tā darīt nevajadzētu. Bīstamība ir tajā, ka mēs jau redzam tikai virspusi sēnītei – pelējumu. Šim mikroorganismam ir ļoti liels micēlijs, kas iekļūst ļoti dziļi produktā. Pat ja tiek noņemta bojātā virskārta, tik un tā mikroorganisms nokļūst organismā.
Tiek uzskatīts, ka labais sēnītes penicilīns atšķirībā no citiem mikroorganismiem ir ar melnu pūku. Tā arī ir. Bet pat atrodot to nevajadzētu mēģināt pašam noteikt sēnītes veidu. Pirmkārt, vienmēr var kļūdīties, otrkārt, uz ēdiena var būt kombinētās sēnītes no vairākiem veidiem.
Vislabākais un visdrošākais lēmums ir – ievērojot tumšus pleķus uz ēdiena, izmetiet to! Vietu, kur tie glabājušies, izmazgāt ar vāju sodas šķīdumu.
Šķir otru lapu un lasi tālāk: