Šīs vienkāršās darbības kādudien var glābt jūsu dzīvību.
Ikviens no mums var aizrīties visnegaidītākajā brīdī. Ja tuvumā neatrodas neviens cilvēks, tad tas var beigties traģiski, tāpēc ir vērts zināt, kā cilvēks var sev palīdzēt krīzes situācijās.
Galvenais ir nekrist panikā un skaidri saprast, kas jādara tālāk. Augšējo elpceļu aizsprostojumam visbiežāk ir divi veidi – vai nu svešķermenis tos ir nosprostojis daļēji, vai arī pilnīgi.
Ar daļēju aizsprostojumu cilvēks, kau arī ar lielām grūtībām, var paelpot, klepot un runāt. Ar pilnīgu aizsprostojumu tas nav iespējams. Tipiskākais žests, ja ir atgadījies otrais variants, parasti ir tāds, ka cilvēks abām rokām saķer kaklu.
Ko darīt, ja esat aizrijies
Pirmkārt, mēģiniet nomierināties. Panikas lēkme apgrūtinās domāšanu un neļaus koncentrēties uz palīdzēšanu pašam sev un tikai saasinās situāciju.
Centieties klepot pēc iespējas intensīvāk: tas ir galvenais aizsardzības mehānisms, ko cilvēkā ielikusi māte daba. Lai klepotu stiprāk, jūs varat pieliekties uz priekšu un jums talkā nāks vēdera muskuļi.
Lasi arī: 8 vingrinājumi, kas glābs no limfas palēlinātas darbības pie mazkustīga dzīvesveida
Nekādā gadījumā nemēģiniet klepu nomākt. Tas tikai palsiktinās situāciju.
Ja tuvumā atrodas spogulies, izmntojiet to: atveriet muti, ar pikrstiem piespied mēli tā, lai kakls būtu redzams. Ja redzat svešķermeni tad mēģiniet to dabūt arā ar pirkstu. Bet nekādā gadījumā nestumiet to dziļāk! Tam ir jānotiek ar vienu pirkstu un sānu kustībās. Nemēģiniet svešķermeni izdabūt ārā ar diviem pirkstiem, jo tā nejauši to var ievirzīt vēl dziļāk.
Ko darīt, ja sākat smakt?
Šajā gadījumā cilvēkam ir ne vairāk kā pusotra minūte, lai sev palīdzētu. Pēc tam vairums cilvēku zaudē samaņu.
Šķir otru lapu un lasi tālāk!